Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) salīdzinoši īsā laikā
aizturējis trešo Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta amatpersonu
aizdomās par kukuļa ņemšanu.
Šoreiz tas ir Kapsētu pārvaldes priekšnieks Jānis Upītis. Iepriekš KNAB aizturēja, bet pēc diviem mēnešiem atbrīvoja Dzīvokļu pārvaldes nu jau bijušo priekšnieci Āriju Stabiņu un nedaudz vēlāk – iepriekš minētā departamenta arī tagad jau bijušo vadītāju Anatoliju Aļeksejenko, kurš saskaņa ār KNAB informāciju prasījis 100 000 eiro lielu kukuli, raksta
NRA.lv.
J. Upītim, iemaksājot 20 000 eiro drošības naudu, ļauts atrasties brīvībā, Ā. Stabiņa izsludināta starptautiskajā meklēšanā, bet A. Aļeksejenko ieņem valdes locekļa amatu SIA Getliņi EKO.
KNAB versijā Kapsētu pārvaldes priekšnieks prasījis 13 000 eiro lielu kukuli, bet viņa advokāts, kā raksta ziņu aģentūra LETA, uzskata, ka šo notikumu varētu uzskatīt par neizdevušos provokāciju.
Sabiedrībā irgojas, ka KNAB atklāj kārtējo kukuļošanas lietu Rīgas domē, lai novērstu uzmanību no konfliktiem korupcijas apkarotāju biroja iekšienē. Arī tagad KNAB informēja, ka amatpersona, tātad J. Upītis, aprīlī pieprasīja kukuli par nomas līguma pagarināšanu ar juridisku personu un maijā pieņēma iepriekš pieprasīto naudu. Kriminālprocesa ietvaros iegūto pierādījumu kopums esot pietiekams, lai KNAB izmeklētājs atzītu Rīgas domes amatpersonu par aizdomās turēto par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu. Ar veselo saprātu apveltītam cilvēkam šķistu, ka šajā departamentā strādājošiem būtu jāsaprot – KNAB diez vai atslābinās uzmanību, ja reiz tur uzsākta viena kukuļošanas lieta pēc otras. Un tādā situācijā prasīt kukuli laikam jau būtu neprāts.
Turklāt Rīgas domē 2009. gadā ir izveidots Birokrātijas apkarošanas centrs, kurš ir sastādījis Rīgas pilsētas pašvaldības pretkorupcijas stratēģijas 2014.–2017. gadam realizācijas plānu, kas sastāv no 40 punktiem. Piemēram, viens no tiem paredz ne retāk kā reizi gadā «veikt korupcijas risku analīzi Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijās». To, kā veikta risku analīze un kā KNAB aktivitātes Mājokļu un vides departamentā vērtē Rīgas domes attiecīgās amatpersonas, noskaidrot neizdevās. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Dainis Turlais divas dienas uz tālruņa zvaniem neatbildēja, tāpat arī Birokrātijas apkarošanas centra vadītājs Sergejs Novikovs nebija sazvanāms.
Jāteic, ka Ā. Stabiņas aizturēšanai 2012. gadā ir bijuši rezultāti, jo Mājokļu un vides departamentā tika veiktas izmaiņas pašvaldības dzīvokļu piešķiršanas kārtībā. Kaut arī Rīgas domē uzsvēra, ka šī kārtība ir datorizēta un darbiniekiem nav iespēju rīkoties pēc saviem ieskatiem, tomēr viens caurums tika uziets. Jāatgādina, KNAB norādīja uz to, ka Dzīvokļu pārvaldē darbinieki ilgstoši pieņēmuši kukuļus saistībā ar lēmumiem par pašvaldības īres dzīvokļu piešķiršanu. Līdz 2013. gadam dzīvojamo platību savstarpēji mainīt tika atļauts tiem īrniekiem, kuri dzīvokli saņēmuši kā pašvaldības palīdzību (bijuši pašvaldības dzīvokļu rindā), un tiem, kam bija tiesības mitekli privatizēt, bet tas nav izdarīts. Par īres tiesību maiņu oficiāli bija jāmaksā 43 lati, bet, kā runā, neoficiāli – ap 10 000 latu. Tagad savstarpēji ļauts apmainīt pašvaldības dzīvojamo telpu starp īrniekiem, kuri dzīvokli saņēmuši kā pašvaldības palīdzību. Piemēram, denacionalizētas mājas īrniekam ierādīts pašvaldības dzīvoklis. Šim pašvaldības īpašumam noteikts neprivatizējams statuss. Tātad savstarpēji mainīties var neprivatizējamu dzīvokļu īrnieki. Dzīvojamo platību savstarpēji var apmainīt tie īrnieki, kuriem bija tiesības privatizēt pašvaldības dzīvokli, bet kuri to nav izdarījuši. Tagad viņi var atsavināt šo dzīvokli par naudu. Tādējādi Rīgā privatizējamu dzīvokli pret neprivatizējamu mainīt neļauj.
Rādīt reklāmu
