16. aprīlis, Otrdiena
Vārda dienas: Alfs, Mintauts
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latgales vēstniecība Gors aizvadījusi pirmo darbības gadu
Latgales vēstniecība Gors aizvadījusi pirmo darbības gadu
Autors: Apollo.lv / 23. maijs 2014, 12:09
19. maijā Latgales vēstniecībai «Gors» apritēja vesels gads no pirmā koncerta, kas notika tikko uzbūvētās Latvijā pirmās akustiskās reģionālās koncertzāles telpās.


Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas un koncertzāles kopīgiem spēkiem veidotais kamerorķestris Jāņa Stafecka vadībā kā pirmie ieskandināja Lielo zāli un tad vēl koncerta apmeklētāji nenojauta, cik dažāda un bagātīga būs turpmākā koncertprogramma, kuru piedzīvos ne vien Lielās zāles, bet arī citu koncertzāles kultūras telpu skatuves. Pirmajam darbības gadam noslēdzoties, Latgales vēstniecībai «Gors» ir iespēja atskatīties un izvērtēt aizsākto darbu un domāt par turpmāko ceļu, raksta Apollo.lv.

Šī gada laikā, neskatoties uz visu sākotnējo skepsi, kas valdījusi sabiedrībā līdz koncertzāles atklāšanai, Latgales vēstniecība «Gors» ir pierādījusi, ka reģionālajai koncertzālei ir vieta Latvijas kultūrtelpā, ka koncertzāle gan saturiski, gan finansiāli var darboties ļoti veiksmīgi un dot ievērojamu ieguldīju gan reģiona attīstībā, gan valstiskā mēroga kultūras pasākumu piedāvājumā un kvalitātē.

Gada laikā koncertzālē viesojušies kā ievērojami pašmāju, tā ārvalstu mākslinieki, notikuši vairāk nekā 100 dažāda veida kultūras pasākumu – akadēmiskās, populārās un tautas mūzikas koncerti, teātra izrādes, deju koncerti, piedzīvotas filmu, muzikālu un dejas uzvedumu pirmizrādes, izstāžu atklāšanas un cita veida norises, kas apdzīvojušas un piepildījušas 14 000 kvadrātmetru lielo koncertzāles ēku, stāsta koncertzāles vadītāja Diāna Zirniņa, gada laikā pulcējot kopā vairāk kā 135 000 apmeklētāju. Maija mēnesī tiek veikta koncertzāles viesu aptauja, lai noskaidrotu apmeklētāju iecienītākos, gada laikā aizvadītos notikumus, un pirmie aptaujas dati liecina, ka tie viennozīmīgi ir Latgales vēstniecības «Gors» atklāšanas koncerti ar dziesmu spēli «Ķēniņmeita. Latgales pasaka» un labāko Latvijas klasiskās mūzikas izpildītāju (V. Šimkus, I. Apkalna, K. Norvelis, Liepājas simfoniskais orķestris) piedalīšanos, jauno digitālo ērģeļu ieskandināšanas koncerts, populāru latviešu mākslinieku uzstāšanās (Raimonds Pauls, Renārs Kaupers, Dons, Melo M, rokopera «Lāčplēsis», koncertuzvedums «Manas tautasdziesmas», Latvijas Radio koris un kamerorķestris «Sinfonietta Rīga»), kaimiņvalstu zvaigžņu uzstāšanas – grupa «DDT», Aleksandrs Maļiņins, Novije Russkije Babki, kā arī pasaules līmeņa zvaigžņu Mairas Andrades, flamenko dejotāja Hesus Karmona un ģitārista Dominika Millera koncerti.

Lai arī pirmais pusgads finansiāli ticis aizvadīts pašu spēkiem un ar pašvaldības atbalstu. 2014. gada rādītāji vēl nav apkopoti, bet 2013. gadā koncertzāles ieņēmumi no biļešu tirdzniecības bijuši 129,5 tūkst. latu, tāpat gandrīz 82 tūkst. latu tikuši piesaistīti ar ieņēmumiem no telpu nomas un dalības projektu konkursos. 2013. gadā izdevumi sasnieguši 548 tūkstošus latu, no kuriem 73% novirzīti ēkas uzturēšanas izdevumu un pasākumu rīkošanas izmaksu segšanai. 2014. darbības programmai Latgales vēstniecība «Gors» saņēmusi LR Kultūras ministrijas dotāciju profesionālās mākslas programmu pieejamības veicināšanai reģionā, kas jau sākotnēji bijis koncertzāles uzstādījums: lai kvalitatīvu kultūras piedāvājumu interesenti var piedzīvot uz vietas reģionā, jo bieži vien aizbraukt uz Rīgu vai citām Latvijas pilsētām, vietējiem iedzīvotājiem nemaz nav iespēju. Taču līdztekus profesionālās mākslas pieejamības veicināšanai nedrīkst aizmirst arī koncertzāles vēlmi būt latgaliskās kultūras uzturētājam un veicinātājam reģionā. Notikumu piedāvājumā svarīgu vietu pirmā gada laikā ieņēmuši latgaliešu kultūrai nozīmīgi pasākumi - jau koncertzāles atklāšanu sākot ar latgalisku dziesmu spēli, gan kļūstot par vietu jaunu filmu, uzvedumu un koncertu norisei, gan pārņemot Latgaliešu kultūras Gada balvas «Boņuks» rīkošanu.

Atbildot uz vienu no bažīgajiem jautājumiem, kurš tika uzdots pirms koncertzāles atklāšanas un ir aktuāls arī šodien: «Vai šāda veida koncertzāles var finansiāli attaisnot savu pastāvēšanu?», atbilstoši kultūras iestādes statusam, kurš Latvijas apstākļos diemžēl nozīmē dažāda veida finansiālu atkarību no pašvaldības un valsts atbalsta, neskatoties uz gada laikā piesaistītajām dotācijām, bez kurām gan piedāvāt saturiski augstvērtīgu programmu būtu ievērojami grūtāk, Latgales vēstniecības «Gors» atbilde viennozīmīgi ir, ka finansiālā darbība te ir vairāk nekā efektīva – sekmīgi pašu veidota kultūras piedāvājuma programma un ēkas daudzfunkcionalitātes izmantošana ļauj koncertzālei noraidīt radītās bažas. D. Zirniņa norāda, ka acīmredzama ir arī koncertzāles pozitīvā ietekme uz tūrisma sektora attīstību pilsētā un reģionā. Ne velti pilsētas dome aktīvi risina jautājumu par viesnīcas izbūvi. Rēzeknes pilsētas domes vadītājs Aleksandrs Bartaševičs atzīst, ka sākotnēji bijušas bažas, vai skaistā ēka spēs piepildīt zāles ar apmeklētājiem, taču gada laikā bailes zudušas. Atbildot uz jautājumu, vai bija vērts ieguldīt salīdzinoši ievērojamus līdzekļus, lai iegūtu šāda veida kvalitātes koncertzāli, A. Bartaševičs uzskata, ka bija vērts. «Koncertzāles ieguldījums pilsētas budžetā vairāk skatāms caur netiešajiem nodokļu ieņēmumiem, ko rada koncertzāles apmeklētāju, tūristu piesaiste un plūsma. Kaut arī pilsētas ikgadējā budžeta apmēros koncertzālē ieguldītie līdzekļi ir 400-500 tūkstošu eiro apmērā, to uztveram kā ieguldījumu vienā vietā, bet ieguvumi tiek atgūti citā. Tā ir ilgtermiņa stratēģija, taču jau šobrīd varam teikt, ka stratēģija strādā. Tas, ko gribējām iegūt, ceļot koncertzāli, ir attaisnojies. Koncertzāle ir radījusi arī 70 jaunas darbavietas, kā arī jaunas prakses un izaugsmes iespējas vietējiem jauniešiem. Visi ieguvumi attaisno ieguldījumus koncertzāles darbības nodrošināšanai,» saka Rēzeknes pilsētas domes vadītājs.

Plaša un dažāda kultūras programma, ēkas daudzfunkcionalitātes iespējas un izmantošana, unikālas digitālās ērģeles – tie ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas koncertzālei palīdz veicināt Latgales garīgo attīstību un īstenot tās potenciālu. Viss iepriekš minētais Latgales vēstniecībai «Gors» gada laikā ir ļāvis kļūt arī par vienu no galvenajiem magnētiem tūristu piesaistei Rēzeknē un reģionā. Apskatīt koncertzāli bijuši ne vien Latgales iedzīvotāji, bet arī viesi no tuvākām un tālākām Latvijas pusēm un, protams, arī ārvalstīm – gada laikā speciāli organizētās ekskursijās uzņemts gandrīz 10 000 ekskursantu, kas pieteikuši savu viesošanos, taču reālais pilsētai piesaistīto tūristu skaits noteikti lēšams vēl daudz lielākos ciparos. Tūristu un 60 000 pasākumu apmeklētāju skaitu papildina arī koncertzālē esošo iestāžu piesaistītais apmeklētāju skaits gada laikā – kafejnīcai gandrīz 20 000, kinoteātrim – nepilni 47 000.

Lai arī šobrīd nav precīzas statistikas par koncertzāles ietekmi uz pilsētas uzņēmējdarbības vides veicināšanu, tomēr pirmais gads parāda tendences, ka Latgales vēstniecība «Gors» gan tieši, gan netieši pozitīvi ietekmējusi vietējo uzņēmumu darbību. Skaidri redzamais – jaunas darbavietas radītas ne vien pašā koncertzālē, bet arī tajā esošajos uzņēmumos (kafejnīca, kinoteātris), nojaušamais – pateicoties lielajam apmeklētāju skaitam, netieši veicināts citu pilsētā un tās apkārtnē esošo uzņēmumu apgrozījums (veikali, degvielas uzpildes stacijas, naktsmītņu piedāvātāji, tūrisma objekti u.c.), tāpat apgrozījuma ziņā ieguvēji noteikti ir arī citi Latvijas koncertu un pasākumu rīkotāji un nodrošinātāji, kas valstī ieguvuši vēl vienu konkurētspējīgu vietu pasākumu norisei. Līdz ar koncertzāles atklāšanu jācer, ka kaut daļēji, bet lauzts stereotips par Latgali kā atpalikušo reģionu – vismaz kultūras piedāvājuma ziņā tas noteikti ir ievērojami attīstījies un kļuvis konkurētspējīgāks valstiskā līmenī, pierādot, ka varbūt ar sākotnēji šķietami neprātīgām idejām un to īstenošanu var radīt jaunus veiksmes stāstus ne vien lokālā mērogā. Protams, kultūra viena pati par sevi nav tā, kas varbūt ļaus reģionam izdzīvot, bet tās radītie blakus apstākļi Latgales vēstniecības «Gors» gadījumā pierāda, ka arī reģionāla koncertzāle ir ļoti spēcīgs attīstības veicinātājs. LR premjerministre Laimdota Straujuma pēc koncertzāles apmeklējuma atzina: «Patiešām jāapbrīno Rēzeknes pilsētas vadība par uzdrīkstēšanos izveidot šo koncertzāli laikā, kad, iespējams, gribētos naudu ieguldīt citur. Bet tas, manuprāt, ir ļoti vērtīgs ieguldījums vietā, kur cilvēki saplūst. Un piedzīvotais – rēzeknietes, ērģelnieces Ivetas Apkalnas un kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» digitālo ērģeļu ieskandināšana – bija pasaules klases koncerts, kas pierāda, ka Rēzeknē tiešām ir pasaules elpa».

Pirmais darbības gads koncertzālei nesis arī dažādu jomu profesionāļu atzinību gan formas, gan satura izpildījuma ziņā. Koncertzāles ēka atzīta par 2013. gada jaunbūvi Latvijā, tās projekts, ko izstrādājusi SIA «Vizuālās modelēšanas studija» iekļuvis godalgoto finālistu vidū «Latvijas Arhitektūras gada balvā», Latgales vēstniecības «Gors» zīmola, kas tapis zīmolu ligzdas «Matka» un aģentūras «Asketic» sadarības rezultātā, risinājums ieguvis galveno balvu radošās izcilības festivālā «Adwars 2014». Latgales vēstniecības «Gors» atklāšana kā viens no 2013. gada spilgtākajiem notikumiem Latvijas kultūrā izpelnījusies atzinību laikraksta «Diena» Kultūras Gada balvā, īpaša balva piešķirta Latvijas Televīzijas raidījuma «100 grami kultūras» gada balvā «Kilograms kultūras», kā arī atklāšanas notikums saņēmis Latgaliešu kultūras Gada balvu «Boņuks» kā svarīgākais latgaliešu kultūrā 2013. gadā. Tāpat īpašs prieks, ka par veikumu 2013. gadā Lielajai Mūzikas balvai nominēti vai to saņēmuši mākslinieki, kuru uzstāšanos šī gada laikā bijusi iespēja piedzīvot arī uz koncertzāles Lielās zāles skatuves.

Latgales vēstniecība «Gors» ir pirmā jaunizbūvētā daudzfunkcionālā reģionālā koncertzālē Latvijā un šobrīd uzskatāma par akustiski augstvērtīgāko koncertvietu Latvijā un vienu no labākajām Baltijā, taču tūliņ maija beigās atklāšanu piedzīvos Vidzemes koncertzāle «Cēsis», bet līdz 2015. gadam paredzēts uzbūvēt arī Liepājas daudzfunkcionālo koncertzāli «Lielais dzintars», līdz ar ko loģisks kļūst jautājums par Rēzeknē esošās koncertzāles vietu Latvijas kultūrtelpā visu reģionālo koncertzāļu vidū. Katrai no koncertzālēm ir savs stāsts, misija un tēls, kas ļauj vēl vairāk līdz šim kvalitatīvās profesionālās mākslas koncentrēšanos Rīgā nest uz reģioniem un padarīt pieejamāku ikvienam Latvijas iedzīvotājam, radot pozitīvas pārmaiņas.

Latgales vēstniecības «Gors» pirmais darbības gads citiem var kļūt par iedvesmas avotu, skolu un pierādījumu efektīvam un kvalitatīvam reģionālās koncertzāles pastāvēšanas pamatojumam. Arī turpmāk, veidojot kvalitatīvu un pievilcīgu kultūras programmu, izceļot Latgales reģiona īpašos stāstus un izmantojot visas daudzfunkcionalitātes iespējas, tā būs viens galvenajiem spēlētājiem Latvijas reģionālās kultūras dzīvē. Diriģents Normunds Šnē, kamerorķestra «Sinfonietta Rīga» vadītājs par Latgales vēstniecību «Gors» brīnās, ka «kā ir iespējams izdarīt tik daudz, cik koncertzāle ir izdarījusi pirmajā darbības gadā, burtiski radot sprādzienu šajā Latvijas pusē un ne tikai. Domājot par to, kāds būs turpmākais Latgales vēstniecības «Gors» ceļš, vieta citu reģionālo koncertzāļu vidū, gribas teikt, ka «Gors» ir īpaša vieta, kas nekad neko nezaudēs no savas identitātes, klātbūtnes un nozīmes tieši Rēzeknē, jo katrai reģionālajai koncertzālei ir sava noteikta, atšķirīga misija, taču «Gors» ir pirmā Latvijā un tas jau ir milzu kapitāls.»


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: GORS, koncertzāle, Latgale

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats