Mākoņi pamalē ap Lielvārdes militāro lidlauku vakar vēl tikai vācās
kopā, tomēr ieplānoto drona lidojumu nācās atcelt. Izrādās, amerikāņu
lietotie bezpilota lidaparāti ir tehniski nepilnīgi un pat nieka migla
var novest pie dzinēja pārslodzes, nemaz nerunājot par lietu vai krusu.
ASV vēstnieks Marks Pekala un aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis tik
vien kā dabūja parūcināt miljons dolāru vērto aparātu, bet žurnālistu
bariņš paklausīties, kā tiem abiem labi rūc.
Taču labā ziņa ir tā, ka Latvijā jau trīs uzņēmumi veiksmīgi nodarbojas ar bezpilota lidaparātu ražošanu, tostarp piegādā tos Zviedrijas armijai. Latvijas bruņoto spēku nākotnes plānos līdz 2024. gadam ietilpst dronu iegāde, un kādēļ lai tie nebūtu pašu mājās ražoti. Vismaz aizsardzības ministrs apgalvo, ka tāds ir viņa mērķis. «Ja kaut ko var saražot Latvijā, tad arī jāizvēlas Latvijas prece.»
Bet pagaidām Latvijas debesīs lido amerikāņu dūceņi ar nosacījumu, ja tās ir saulainas. Civilajiem par to nav jāsatraucas, viņi netiek novēroti. Lidaparāti pārvietojas tikai pa Civilās aviācijas aģentūras apstiprinātiem maršrutiem – Lielvārdes lidlauka, kā arī Ādažu poligona apkārtnē – un piedalās Nacionālo bruņoto spēku mācībās Namejs.
Amerikāņu klātbūtnes jēga šajās mācībās ir iemācīt latviešiem lietot dronu sniegtās novērošanas iespējas. ASV vēstnieks Marks Pekala
NRA.lv apliecināja, ka šobrīd nav runas par tirgošanos, bet gan prasmju nodošanu sabiedrotajiem. «Latvieši ar amerikāņiem darbojas kopīgos cīņas laukos.» Konkrētā modeļa Shadow 200 RQ-7B droni lido Afganistānā.
Taču tas, ka līdz ar Latvijas armijas materiālā stāvokļa gaidāmo uzlabošanos arī uzņēmējiem jāsāk ausīties, gan ir fakts. Rīt Ādažos Aizsardzības ministrija organizē industrijas dienu, kurā uzņēmējiem stāstīs savus nākotnes attīstības plānus, savukārt uzņēmēji mēģinās saprast, ko labu var piedāvāt aizsardzības resoram. Vajadzību spektrs tam ļoti plašs – sākot no zābakiem un beidzot ar viedajām novērošanas tehnoloģijām. Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle stāsta, ka jau pašlaik armijai ir ap 500 piegādātāju no privātā sektora un tas – apstākļos ar ļoti ierobežotu budžetu. Pašlaik Eiropas Savienības līmenī tiek spriests, kā pagriezties ar seju pret savu militāro industriju, un tā, iespējams, būtu iespēja arī Latvijas tautsaimniecībai.
«Militārais sektors piedāvā lielu daudzumu inovāciju ar konkurētspējīgām darbavietām. Tāpēc Eiropa šobrīd domā par savu aizsardzības spēju stiprināšanu,» skaidro Elīna Egle. Un Latvija uzņēmējiem jāuztver kā tāds democentrs, jo caur pašu armiju ir iespējams iekļūt lielajā NATO pasūtījumu tirgū. Kaut vai apakšnieku lomā.
Protams, Ukrainas notikumi ir izdevīgs fons ieguldījumiem aizsardzībā. Politiķi šobrīd naudu sola nevis atņemt, bet dot klāt, jo situācija Latvijas robežu tuvumā saglabājas ierasti saspringta. Teju ik pārdienas gaisā tiek celta NATO aviācija, lai atpazītu tuvu Latvijas robežai lidojošas Krievijas militārās lidmašīnas. Tās parasti pārvietojas bez ieslēgta automātiskā atbildētāja, bez saskaņota lidojuma plāna un neatbild uz gaisa kontroles radiosakariem. Aizsardzības ministra militārais padomnieks Andris Kalniņš spriež: «Ar to jārēķinās, viņi lidoja, lido un lidos.» Tomēr arī nekāda drāma nav notikusi, kamēr robežas tiek ievērotas. Krievijas pusē pašlaik gan notiek dažādas armijas mācības, taču, tāpat kā mūsējās, arī tās ir plānotas. Tāpēc ministrs Raimonds Vējonis secina – kopējā drošības situācija mūsu reģionā ir samērā mierīga.
Starp citu, arī krievu zemūdenes Latvijas ūdeņos nav manītas.
Rādīt reklāmu
