23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latvija gatava kļūt par Ukrainas padomdevēju
Latvija gatava kļūt par Ukrainas padomdevēju
Autors: NRA.lv / 29. aprīlis 2014, 12:07
Latvija ir gatava nodot Ukrainai savu pieredzi gan par drastisku taupības pasākumu ieviešanu, gan par nacionālās likumdošanas pieskaņošanu Eiropas Savienības (ES) prasībām. Tādējādi mūsu valsts sevi ir pieteikusi kā galveno padomdevēju, kas stāvēs līdzās Ukrainai virzībā uz Eiropu.


Jau pirms mēneša, viesojoties Ukrainā, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs ar Ukrainas Ārlietu ministrijas vadību un parlamenta deputātiem pārrunāja Latvijas palīdzības piedāvājumu. A. Pildegovičs atzina, ka galvenais atbalsts, kas varētu tikt sniegts mūsu Austrumu kaimiņam, ir pieredze, kam gājusi cauri Latvija. Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikko notikušajā ES ārlietu ministru sanāksmē jau pieteicis mūsu valsts vēlmi sniegt konsultācijas Ukrainai.

Vispāratzīta pieredze

Korupcijas un politiskās nestabilitātes nomāktajai Ukrainai 50 miljonus dolāru lielu aizdevumu ir gatavas piešķirt ASV, Starptautiskais valūtas fonds varētu aizdot vēl aptuveni 18 miljonus dolāru, un vairākus desmitus miljonus eiro Ukrainai piešķirs arī ES. Tas savukārt nozīmē, ka Ukrainai tuvākajā laikā stāv priekšā smagi pasākumi izdevumu samazināšanai.

Latvijas dzelžainie taupības pasākumi un nelokāmā virzība uz ES ir plaši atzīti daudzviet Eiropā, liekot mūsu valsti bieži piesaukt kā labāko piemēru.

Kopīga mentalitāte

Latvijas Republikas Saeimā jau daudzus gadus darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Ukrainas parlamentu. Tās vadītāja Ilze Viņķele (Vienotība) sarunā ar NRA.lv atzīst: «Postpadomju telpas valstīm ir daudz vieglāk citai citu saprast. Mums ir kopīga mentalitāte, mēs apzināmies specifisko vēsturi un veidu, kā domā cilvēki. Savukārt vienam vācietim var būt pilnīgi neizprotami kā, piemēram, var nemaksāt nodokļus, tāpēc ikviens viņa secinājums vai ierosinājums var izrādīties neefektīvs jau pašos pamatos.»

Ukraina jau sāk taupīt

I. Viņķele skaidro, ka Latvija varētu sniegt Ukrainai ieteikumus divos galvenajos virzienos. «Viss, kas saistīts ar Eiropas Savienības asociācijas līgumu. Kā pārrakstīt nacionālo likumdošanu, ka adaptēt likumus starptautiskajām prasībām, kā ieviest direktīvas un kā aizstāvēt nacionālās intereses Briselē,» klāstīja politiķe. «Otrs bloks ir nepatīkamie, taču neizbēgamie taupības pasākumi un visas formalitātes, kas saistītas ar starptautisko aizdevumu saņemšanu. Kā juridiski korekti akceptēt aizdevuma programmu, kādu kontroles mehānismu ieviest, kā taupības periodā mazināt sociālo spriedzi un vadīt nodokļu politiku.»

Jāpiebilst, ka Ukrainas parlaments, apzinoties valsts tukšo kasi, jau sācis izdevumu samazināšanu. Pirmais, kam ķērusies klāt rada, ir pašas budžets, samazinot deputātu palīgu skaitu. Tāpat tikko ir pieņemts lēmums atlaist no darba 12 tūkstošus budžetnieku.

Tikmēr Ukrainas parlaments ir norādījis, ka vēlētos saņemt mūsu valsts padomus lustrācijas jautājumos, lai spētu izanalizēt Maidana notikumus. Tāpat Ukrainai interesē Latvijas pieredze valodu jautājumā un attieksme pret divvalodu sistēmu.

Galma intrigas arī Latvijas Saeimā

Interesanti, ka notikumi Krimā ir raisījuši milzīgas kaislības ne vien pašā Ukrainā, bet arī Latvijas parlamentā. Proti, 6. martā amatu zaudēja ilggadējais Ukrainas sadarbības grupas vadītājs Andrejs Klementjevs un viņa vietnieks Vitālijs Orlovs (Saskaņas centrs). Aizkulisēs izskan norādes, ka abi deputāti amatu zaudēja nepareizās politiskās piederības un arī tautības dēļ. Vairāki politiķi Neatkarīgajai neformāli atzina, ka grupas vadības nomaiņa vairāk atgādinājusi galma sazvērestību. Proti, revolūcijas rosinātāji esot bijuši nacionāļi, kuriem šķitis, ka kreisā spārna pārstāvji nevar objektīvi raudzīties uz norisēm Ukrainā. Tāpēc nedēļas laikā sadarbības grupā pēkšņi iestājušies aptuveni 30 jauni biedri un ar balsu vairākumu gāza A. Klementjevu no amata. Pats A. Klementjevs par notikušo runā izvairīgi, vien atzīstot, ka deviņus gadus viņa politiskā piederība neesot traucējusi produktīvi darboties, jo viņš esot centies nejaukt politiku ar praktisku lietu risināšanu. «Tā bija atriebība par manu korekto, neitrālo darbības stilu,» sacīja A. Klementjevs.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Eiropas Savienība, Latvija, Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats