Sarūkot Latvijas iedzīvotāju skaitam, tiek likvidētas skolas un
ārstniecības iestādes, savukārt valsts pārvaldes aparāts daudz mazāks
nekļūst.
Salīdzinot ar 2004. gadu, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā (ES), darbinieku skaitu ir palielinājušas lielākā daļa ministriju, atsevišķas savu kapacitāti pat dubultojušas.
Desmit gadu laikā Latvija zaudējusi vairāk nekā 270 000 iedzīvotāju. Samazinoties iedzīvotāju skaitam un sabiedrībai novecojot, skolēnu trūkuma dēļ ir slēgtas virkne skolu. 2003./2004. mācību gadā Latvijā darbojās 1044 vispārējās un speciālās izglītības iestādes, šajā mācību gadā vairs tikai 832.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošā informācija liecina, ka kopš 2003./2004. mācību gada pedagogu skaits Latvijā ir sarucis par aptuveni 4800 jeb par 14%. Vislielākais pedagogu skaita samazinājums ir bijis pamatskolās – pat par 27%. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēs pedagogu skaits ir pieaudzis.
Desmit gadu laikā Latvija zaudējusi aptuveni 210 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas varētu strādāt un palīdzēt pildīt valsts budžetu samaksāto nodokļu veidā. Šo drūmo statistiku pasliktina vēl fakts, ka reģistrēto bezdarbnieku skaits, tajā skaitā ilgstošo bezdarbnieku skaits, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes rīcībā esošo informāciju no 2003. līdz 2013. gadam ir palielinājies.
Vienlaikus valsts aparāts daudz mazāks nekļūst. Protams, tas nav tik uzpūsts kā treknajos gados, taču arī salīdzinājumā ar 2004. gadu darbinieku skaitu ir samazinājušas vien atsevišķas ministrijas. Lielākā daļa ministriju desmit gadu laikā kļuvušas kuplākas. Piemēram, Finanšu ministrijā šobrīd strādā divreiz vairāk darbinieku nekā 2004. gadā.
Labklājības ministrijā patlaban strādā 162 darbinieki. Tajā skaitā ministrijā ir 26 amata vietas, kurās strādā ar ES struktūrfondiem vai projektiem, attiecīgi darba samaksu saņem no ES struktūrfondu līdzekļiem.
«2010. gadā notika reformas, kuru rezultātā dažas ministrijas pamatfunkcijas bija nodotas nevalstiskajam sektoram. Tāpat veikta valsts sociālās aprūpes centru reorganizācija, kā rezultātā aptuveni pusotra gada laikā no 33 valsts sociālās aprūpes centriem tika izveidoti pieci reģionāli centri. Līdz ar to nodarbināto skaitu LM padotības iestādēs 2004. un 2014. gadā nebūtu korekti salīdzināt, ņemot vērā iepriekšminēto reorganizāciju,»
NRA.lv norāda Labklājības ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Buraka. Valsts darba inspekcijā pašreiz strādā 172 darbinieki, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā – 127, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijā – 43 darbinieki.
Veselības ministrijā pirms desmit gadiem strādāja 94 darbinieki, patlaban šajā ministrijā ir izveidotas 107 amata vietas. «Četras štata vietas ir izveidotas uz laiku līdz nākamā gada vidum, lai sagatavotu un nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015. gadā,» skaidro Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas speciāliste Evita Bune.
Arī Ekonomikas ministrijā pieņemti papildu darbinieki uz ES prezidentūras laiku.
Ārlietu ministrijā saistībā ar Latvijas prezidentūru ES izveidotas 30 terminētas amata vietas centrālajā aparātā un 45 amata vietas diplomātiskajās pārstāvniecībās, Neatkarīgajai uzsver Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums. Tomēr kopumā, salīdzinot ar 2004. gadu, Ārlietu ministrijā nodarbināto skaits ir samazinājies.
Desmit gadu laikā sarucis arī ministriju skaits, jo 2004. gada maijā – Latvijas iestāšanās brīdī ES – Ministru kabinetu veidoja 16 ministrijas, tajā skaitā bija divas īpašo lietu ministrijas – Ģimenes un bērnu lietu ministrija un Sabiedrības integrācijas ministrija. Turklāt valdībā bija arī Ministru prezidenta biedra amats. Pašreizējo valdību veido 13 ministrijas, bez neviena Ministru prezidenta biedra.
Rādīt reklāmu
