«Latvijai jāpagūst «ielikt kāju durvīs» sadarbībā ar valsti, kuras
attīstības koeficients ir viens no straujāk augošajiem pasaulē,»
oficiālās vizītes Turcijā noslēgumā jau lidmašīnā no Stambulas piecu
Latvijas ministru un 80 uzņēmēju delegācijai teica Valsts prezidents
Andris Bērziņš.
Pagājušajā nedēļā notikusī Valsts prezidenta oficiālā vizīte bija nozīmīga ar tikšanām Ankarā un Stambulā visaugstākajā līmenī – ar Turcijas prezidentu Abdullu Gilu, premjeru Redžipu Tajipu Erdoganu, Turcijas parlamenta vadību – un Stambulas gubernatoru, savukārt uzņēmēji tikās ar Turcijas pārstāvjiem divos biznesa forumos.
Politiskā līmenī – Ukrainas krīze
Politiskajā sarunu līmenī pirmajā vietā izvirzījās Ukrainas krīze, Krimas aneksija un sadarbība NATO ietvaros. Turcijas oficiālā nostāja pret Krievijas agresiju ir piesardzīgi kritiska: jā, tā neatzīst un kritizē Krimas aneksiju, taču ir ļoti atturīga stingru ekonomisku sankciju jautājumā pret Krieviju. Diemžēl īsti neatbilst patiesībai tas, ka Turcija gatavojas ko nozīmīgu pasākt, aizstāvot etniski tuvos Krimas tatārus. Uz oficiālo Ankaru šajā jomā, protams, pastāv nozīmīgs sabiedrības spiediens: turki ir sašutuši par Krievijas rīcību. Neoficiāli tiek pieļauts, ka arī Turcijas valsts vadība ir līdzīgās domās par Krievijas tīkojumiem Ukrainā, taču publiskā jomā tās reakciju nenoliedzami ierobežo valsts plašā ekonomiskā sadarbība ar Krieviju valsts gazifikācijas, naftas, tranzīta un citās jomās. Galu galā bēdīgi slavenie krievu tūristi Turcijas kūrortos ir ne tikai ironijas objekts, bet arī ievērojams ienākumu avots.
Taču Turcijas varas iestāžu retorika Ukrainas krīzes jautājumā ir saprotama jebkuram ārpolitikas ekspertam Latvijā, jo līdzīgi ir spiesti izturēties teju visi Eiropas un Krievijas kaimiņvalstu diplomāti. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
NRA.lv neslēpa, ka pasaule šobrīd atrodas pilnīgi jaunas ģeopolitiskās situācijas un pasaules kartes pārdales priekšvakarā un vispārējā neskaidrība par turpmākiem attīstības scenārijiem diplomātiem un valstu vadītājiem liek publiski izteikties pieklusinātos toņos. Turcija kā NATO dalībvalsts kopš 1952. gada, kā valsts ar lielu armiju un ievērojamu militāro potenciālu ir šīs organizācijas lielais balsts Tuvajos Austrumos un Melnās jūras reģionā. Katrai tās kustībai militārajā jomā ir jābūt ar dubultu atbildības pakāpi, tāpēc uz asumiem šeit velti būtu cerēt.
Par Eiropas Savienību pieklājīgi paklusē
Latvijas varas pārstāvji ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu solīja Turcijai veicināt valsts iestāju Eiropas Savienībā (ES). Vizītes laikā Latvija parādījusi apņemšanos veicināt un atbalstīt jaunu sadaļu atvēršanu Turcijas uzņemšanas sarunās, apliecināja Latvijas ārlietu ministrs. Taču, lai arī Latvijas prezidents oficiālajā preses konferencē solīja Turcijas uzņemšanas ES procesu Latvijas prezidentūras laikā 2015. gadā visādi veicināt un atbalstīt, no oficiālās Ankaras tas netika sagaidīts ar īpašu sajūsmu. Turcijas prezidents akcentēja abu valstu sadarbību NATO, par ES vispār nesakot ne vārda.
Ekonomika nosaka visu. Arī savējo aizsardzību
Dzīves līmenis Turcijā šobrīd ir augstāks nekā Latvijā, to neoficiāli atzīst tie, kuriem bijusi iespēja šos dzīves apstākļus salīdzināt. Taču pat ar nepieredzējušu aci ir iespējams ieraudzīt jaunās automašīnas Ankaras un Stambulas ielās, bagātīgos veikalus, jaunās ēkas, sakopto vidi un labi ģērbtus cilvēkus.
Ekonomiskās krīzes neskartā Turcija Latvijas ražotājiem ir lieliska tirgus un sadarbības iespēja. Taču pagaidām turku uzņēmumi labi darbojas Latvijā, bet otrādi – paveicies ir tikai Latvijas finierim, kuram ir pārstāvniecība Izmirā un liels pasūtījumu apjoms, jo kokmateriālu jomā šajā valstī ir lielas iespējas – galu galā tas ir resurss, ar ko bagāta ir Latvija, nevis Turcija. Tranzīta un loģistikas jomā ieinteresētība sadarbībā ir milzīga, bet... jārēķinās ar ģeogrāfisko situāciju: sauszemes kravu jomā tā iespējama tikai caur Baltkrieviju, Krieviju, Ukrainu, Kazahstānu utt.
Lielāks potenciāls tādējādi ir Latvijas ostām.
Divi problēmjautājumi, kas tika risināti vizītes ietvaros, bija saistīti ar Turcijas varas iestāžu realizēto vietējo ražotāju un tirgus aizsardzību pret konkurentiem, ko šeit nekautrējas izmantot. Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs bija pirmais no Latvijas zemkopības ministriem, kas oficiālā vizītē uzturējās Turcijā. Sarunā ar Neatkarīgo viņš atzina, ka galvenais viņa vizītes mērķis ir mēģināt risināt jautājumu par liellopu gaļas eksporta atjaunošanu uz Turciju. Cenas Turcijā ir augstākas nekā cenas ES tirgū, kas Turcijas tirgu joprojām dara pievilcīgu Latvijas liellopu audzētājiem. Turcija 2010. gada aprīlī atvēra liellopu tirgu ES valstīm un divus gadus bija galvenais eksporta galamērķis gan Latvijā, gan citās ES valstīs audzētiem dzīviem liellopiem. Latvija 2012. gadā uz Turciju eksportēja 4676 liellopus 4,5 miljonu eiro vērtībā. Tomēr ekonomiskās krīzes dēļ Turcijas tirgū pakāpenisks kritums sākās 2012. gada nogalē. Kopš 2013. gada liellopu eksports uz Turciju vairs nenotiek. Izrādās, šeit nav vainojama nekāda korupcija – turku liellopu ražotāji ir izdarījuši spiedienu uz varas iestādēm, kas attiecīgi aizliegušas eksportu. J. Dūklavs atzina, ka jautājumu par tirgus atvēršanu nāksies risināt pakāpeniski: vispirms tikšot parakstīts vispārējs sadarbības memorands, un tikai tad varēs runāt tālāk par konkrēto jautājumu.
Līdzīgas problēmas skārušas Latvijas zāļu ražotājus: Latvijas farmācijas milža Olainfarm pārstāve, bijusī Valsts kancelejas vadītāja Gunta Veismane Neatkarīgajai atzina, ka šobrīd Latvijā ražotajām zālēm tiek liegta sertifikācija un izplatīšana Turcijā, pieļaujams, tieši vietējo ražotāju aizsardzības nolūkos. Vizītes laikā nodibinātie kontakti ar Turcijas atbildīgo dienestu pārstāvjiem, iespējams, ļaus problēmu atrisināt, teica G. Veismane.
Sociālo tīklu cietēja – Youtube
Šobrīd Turcijas galvaspilsētā Stambulā nav ne vēsts no pagājušā gada maijā notikušajiem nemieriem pret Erdogana valdību. Nemieru formālais iemesls – Gezi parks Stambulas centrā pie Taksima laukuma stāv neskarts, taču transporta kustība tam apkārt nenotiek. Laukums blakus parkam, kur vēl pirms gada izskatījās kā kara laukā, pārvēsts par kaut ko līdzīgu gājēju ielai. Neraugoties uz to, ka vēl samērā nesen Turciju pāršalca nemieru vilnis, Erdogana valdošā partija ir atkal uzvarējusi martā notikušajās pašvaldību vēlēšanās. Korupcijas skandāli par valdībai pietuvinātām personām pirms šīm vēlēšanām skāra sabiedrību tādējādi, ka valdības vadītājs bloķēja tādus sociālās saziņas tīklus kā Twitter un Youtube. Tvītotāji gan caur Konstitucionālo tiesu panāca savu – Twitter tika pieslēgts atpakaļ. Taču Youtube brīvi lejuplādēt nevar joprojām.Turcijas varas autoritārās izpausmes dara bažīgu demokrātisko sabiedrību, bet konservatīvie Turcijā, pie kuriem pieder gan Erdogans, gan Gils, joprojām ir varas virsotnē. Un, visticamāk, tas nemainīsies vēl labu laiku. Kāpēc? Pirmkārt, un to Neatkarīgajai apliecināja arī Latvijas ministri pēc darba pusdienām ar Turcijas valdības vadītāju – Erdogans ir harismātisks līderis, ar tiešu valodu un stingriem spriedumiem. Viņa konservatīvā un nacionālā politikas līnija ir pievilcīgai lielai turku sabiedrības daļai, kura dod priekšroku tradicionālām vērtībām. Otrkārt, atbilde ir redzama katram, kas paviesojies Turcijā – ekonomika plaukst, pat neraugoties uz īslaicīgām turku liras svārstībām, un turki dzīvo aizvien labāk. Jājautā vienīgi, vai Latvija pratīs izmantot sadarbības iespējas ar šo ekonomiski attīstīto valsti?
TURCIJĀ CIEŅĀ KONSERVATĪVIE. Arī Latvijas ministri un Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc darba pusdienām ar Turcijas valdības vadītāju atzina – Redžips Tajips Erdogans ir harismātisks līderis, ar tiešu valodu un stingriem spriedumiem un viņa konservatīvā un nacionālā politikas līnija ir pievilcīgai lielai turku sabiedrības daļai
Rādīt reklāmu
