Baltijas valstu saucieni pēc lielākas drošības ir ņemti vērā. Šonedēļ
pēc dalībvalstu vēstnieku sanāksmes NATO vadība nāca klajā ar
paziņojumu, ka militārā klātbūtne Baltijā tiks palielināta nekavējoties.
Pēc TV3 raidījuma «Nekā Personīga» rīcībā esošajām ziņām Igaunijai ir
cerības uz jaunu NATO kara lidmašīnu bāzi. Latvijā varētu būt
pieturvieta NATO kara kuģiem un, iespējams, arī sauszemes karavīriem.
Latvijas ostās dalībvalstu karakuģi varētu bāzēties īslaicīgi.
«Pamatā NATO dalībvalsts vēstnieki savā padomes sēdē nolēma apstiprināt pilnīgi visus tos priekšlikumus, ko NATO ģenerālis, komandējošais virsnieks Eiropā viņiem iesniedz,» skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP).
«Tas, ko mēs redzam Krimā, tas, ko mēs redzam arī šobrīd Ukrainas austrumos, patiesību sakot, mums ir daudz nopietnāk jāreaģē uz, tā saucamo, zaļo vīriņu problemātiku, kad kādā no ostām, piestātnēm, var piestāt mūsu sabiedroto kuģis, uzpildīt degvielu varbūt, teiksim, pārlaist pāris dienas, to es varbūt vairāk sauktu par atbalsta elementu,» pauž ministrs.
Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis uzskata, ka vispiemērotākā vieta Latvijā NATO kuģu izvietošanai būtu Liepāja. Pilsētā ir arī pietiekami liela lidosta, lai uzņemtu militārās kravas, raksta
Apollo.lv.
Liepājā šobrīd izvietoti Latvijas jūras spēku pieci mīnu kuģi, viens patruļkuģis un viens kuģītis, kur izvietot štāba amatpersonas. Kuģi ir aptuveni 20 gadus veci, Holandē ražoti un salīdzinoši nelieli. Tie nav domāti ne uzbrukumam, ne aizsardzībai. Kuģu uzdevums ir mīnu meklēšana jūrā, cilvēku glābšanas darbi, naftas piesārņojuma novēršana un patrulēšana piekrastē.
Septiņi mazie kuģīši ir aizņēmuši visu Liepājas kanāla militāro piestātni. Ja Liepāja gribētu uzņemt lielos NATO kuģus, pašu armija būtu jāmeklē cita vieta.
Liepājas mērs Uldis Sesks (Liepājas partija) esot gatavs NATO kuģus nodrošināt ar piestātnēm un apkalpi ar telpām un ēdināšanu. Karaostā ir Baltijas valstu ūdenslīdēju centrs un virsnieku nams. Sesks arī aprēķinājis, ka karatehnikas un zaldātu izvietošana varētu uzlabot Liepājas saimniecību pēc metalurga aizvēršanas.
«Liepājā infrastruktūra ir, te mēs redzam, kur stāv NATO dalībvalsts Latvijas karakuģi. Liepājai šī pieredze ir jau vēsturiski diezgan sena, Liepāja, salīdzinot ar Ventspili tika izvēlēta kā labākā militārā osta. Un šobrīd Latvijas karakuģi novietoti gan šeit tirdzniecības kanālā, gan ir iespējas arī Karaostas kanālā viņus novietot,» skaidro pilsētas mērs.
«Savulaik, kad Liepāja tika veidota par militāru bāzi, tad ģeogrāfiskais novietojums attiecīgi, izeja jūrā, neaizsalstošs, nu acīmredzot, vēl kaut kādi tehniski raksturojumi. Paskatīsimies, ja būs iespēja to salīdzināt, kā NATO to izvērtē. Liepājas kanāla galvenā problēma ir tā šaurums. Kanāls ir 50 metru plats un gals ir tā kā pudeles kakls. Ja tur uzspridzina kādu lielu objektu, visi kuģi, kas ir Liepājas kanālā, paliek nobloķēti. Otra alternatīva ir mēģināt kuģus fraktēt Liepājas pludmalē. Bet tur nav izbūvētas kuģu piestātnes.»
Kad pie Liepājas notika mācības BALTOP, speciāli tika atstrādāts tāds elements patruļkuģu grupai – ienākšanas Liepājā, ūdens resursi, degvielas resursu uzņemšana. Treniņš izdevās ļoti veiksmīgi,» uzsver Liepājas mīnu kuģa bocmanis Ivars Zvirgszdiņš.
Tomēr pret NATO karavīru izvietošanu Liepājā jau iebilst vietējie krievvalodīgie iedzīvotāji. Pilsētā to ir 40 000, no tiem 10 000 ir Krievijas pilsoņi. Liepājas krievu kopienu vada slavenais latviešu valodas nepratējs, bijušais Saeimas deputāts Valērijs Kravcovs. VIņš ir arī dāsnākais kopienas sponsors, ziedojot gan tieši, gan caur savu uzņēmumu «Tonus Elast». ( 30 345 eiro). Otrs ģenerālsponsors ir Krievijas vēstniecība (15 617 eiro).
«Ja rīt Liepājā būs NATO, tātad rīt uz šejieni tiks nomērķētas trīs vai četras kaujas galviņas, kuras būs spiesti nomērķēt. Bet kas tās nomērķēs? Tas vēl arī ir jautājums. Es negribētu, ka uz manu pilsētu tiktu mērķētas galviņas no Omskas vai Krasnojarskas,» pauž Kravcovs.
«Laimīgi mēs no tā tiešām nebūsim. Jūs uzdodat jautājumu - mums pa lielam krieviem būs jāuzņemas Latvijas glābšana, citu valstu bruņoto spēku izvietošana savā valstī, atvainojiet, nav nekas cits kā okupācija. Ja mums vajadzēs izveidot apli un nelaist NATO karaspēku – nu, nostāsimies,» uzskata bijušais «Saskaņas centra» deputāts.
Protestiem pret NATO Liepājā gatavi pieslēgties arī jaunās Liepājas krievu organizācijas «Russkaja zarja» vadītāji, krievu valodas referenduma organizatori Jevgēņijs Osipovs un Ilarions Girss. Viņi biedē, ka amerikāņu karavīri Liepājā ievazāšot alkoholismu un nešķīstību.
«Jebkura NATO spēku parādīšanās šeit tiks uztverta kā agresijas akts. Un es nedomāju, ka pilsētā viņiem būs omulīgi. Pilsēta tomēr ir skarba, gandrīz kā Čeļabinska. Mums ir lieliska plāksnīte, kura NATO karaspēkam vajadzētu kalpot kā piemiņa par to, cik bīstami ir parādīties pilsētā zem liepām. Nekas labs no tā nesanāks,» saka Osipovs
NATO pretiniekiem pievienojies arī Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij»). Nedēļu iepriekš viņš izteicās, ka NATO bāze Latvijā būtu pielīdzināms iebrukumam. Šonedēļ ar līdzīgu viedokli Lembergs parādījās Krievijas sabiedriskās televīzijas programmā «Vremja».
ZZS priekšsēdētājs Vējonis par Lemberga atklāsmēm nav sajūsmā. Tomēr arī asi vērsties pret Ventspils mēru izvairās. ZZS ar Lemberga partiju Latvijai un Ventspilij joprojām saista sadarbības līgums.
Saeimas Nacionālās Drošības komisijas priekšsēdis Valdis Zatlers (RP) Lemberga izteikumus plāno pārrunāt tuvākajā komisijas sēdē.
«NATO dalībvalsts un katrs latviešu karavīrs ir NATO karavīrs. NATO bāze ir mūsu bāze. Un par kādu iebrukumu te var runāt, ja tā ir kopējā mūsu NATO teritorija? Nu tā, pirmkārt, ir tāda klaji naidīga izpatikšana Krievijai. Un viņu varētu saukt arī par Krievijas ietekmes aģentu,» uzskata Zatlers.
Rādīt reklāmu
