Tāpat kā Latvija un Lietuva, arī Igaunija uzskata, ka no Krievijas tieša
uzbrukuma mūs var pasargāt tikai NATO kolektīvās drošības sistēma. Taču
igauņi atzīst – ne mazāk bīstami ir Krievijas netiešie draudi. Un tos
var novērst uz vietas, iespējami plaši skaidrojot iedzīvotājiem to, kā
Krievija šeit veido savu tautiešu atbalsta tīklu, lai ietekmētu vietējos
lēmumus par labu Krievijai, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga».
Igauņu specdienests atklāj, ka viņu valstī tas notiek caur aptuveni 100 cilvēkiem, no kuriem aktīvākie saņem naudu no Krievijas. Viņu uzdevums ir izplatīt trīs galvenos vēstījumus. Attiecinot uz visu Baltiju, tie skan tā: 1)Baltijas valstis atbalsta nacismu, 2)krievvalodīgie Baltijas valstīs tiek diskriminēti, 3) Baltijas valstis ir pārāk mazas, tāpēc nav dzīvotspējīgas un rada tikai problēmas saviem rietumu partneriem, raksta
Apollo.lv.
Propagandai tiek izmantota visāda veida palīdzība, ko sniedz arī vietējie Baltijas krievi, it īpaši uzņēmēji, kuri atbalsta Krievijas mērķus un sadarbojas ar Krievijas Ārlietu ministrijas paspārnē esošo aģentūru Rossotrudņičestvo (Россотрудничествo).
Rezultāts ir, piemēram, tā sauktais «Starptautiskais mediju klubs», kas it kā pēc Krievijas laikraksta «Komsomoļskaja Pravda» žurnālistes Gaļinas Sapožņikovas iniciatīvas sākotnēji tika izveidots Tallinā, tad Moldovā, Ukrainā Krimā, Latvijā un Lietuvā. Klubs ar nosaukumu «Formāts A3» it kā nevainīgi piedāvā tikšanās ar dažādiem no Krievijas uzaicinātiem lektoriem. Ar Krievijas politikas propagandu tam neesot nekāda sakara. Pati Sapožņikova savā darbībā gan demonstrē pretējo, jo vēl nupat nāca klajā ar filmu, kur apšauba Krimas tatāru tiesības atklāti stāstīt par Staļina laika izsūtīšanā pieredzētajām zvērībām.
Rīgā kluba «Formāts A3» pasākumos savulaik piedalījusies bijusī Saeimas priekšsēdētāja Zaļo zemnieku pārstāve Ingrīda Ūdre un arī bijusī Valsts kontroliere, tagad politiķe Ingūna Sudraba. Rīgas kluba dibinātāja ir bijusī laikraksta «Čas» galvenā redaktore Ksenija Zagorovska.
Jautāta, vai «Format 3» dibināšana ir daļa Kremļa īstenotās politikas Baltijas valstīs un viens no tās uzdevumiem varētu būt destabilizēt šīs valstis, Zogorovska atbild, ka organizācija nodarbojas ar dialoga veidošanu un viņa nedomājot, ka dialogs kaut kādā veidā varētu destabilizēt situāciju. Latvijas Universitātes žurnālistikas fakultātē viņa vienmēr tikusi mācīta, ka viedokļu apmaiņa veicinot sapratni un sadarbību.
Uz jautājumu, kāpēc viedokļu apmaiņai nekad nav bijuši uzaicināti Krievijas opozīcijas pārstāvji Aleksejs Navaļnijs vai «Pussy Riot» dalībnieces, atbilde bija, ka kluba vadībai «Pussy Riot» vienkārši nepatīkot, bet Navaļnijam pašā Krievijā esot tikai ap 2% atbalstītāju, tāpēc viņu aicināt nav vērts.
Kluba darbībai uzmanību ir pievērsis arī Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB), kurš atzīst: «Mediju klubs «Format A3» ir Krievijas veidota platforma, kuras uzdevums ir nodrošināt noteikta veida Krievijai nepieciešamas informācijas iekļaušanu starptautisko mediju un ekspertu dienaskārtībā. Ekspertu paustais viedoklis atbilst Krievijas ārpolitikas kursam un tiek pausts pietiekami mērenā veidā, lai rastu zināmu atsaucību Ukrainas, Moldovas un Igaunijas medijos un piesaistītu šo valstu ekspertu uzmanību.»
SAB pamanījis, ka Rīgā klausītāju rindās mēdz sēdēt arī dažādu valstu specdienestu virsnieki, kuri Latvijā strādā zem diplomātu piesega. Izlūki te varot novērot, kuras personas interesējas par Krieviju un kāda ir dalībnieku attieksme pret pasākumā paustajām idejām.
Valsts Drošības dienestu uzmanību piesaistījušais klubs «Formāts A3» visai rosīgi darbojās arī šonedēļ Vecrīgā viesnīcā «Astor Riga». No Maskavas uzaicinātā lektore - Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore Veronika Krašeņiņņikova stādījās priekšā kā globālās politikas speciāliste, kas pauž tikai uz «dziļu analīzi un pārbaudītiem faktiem» balstītu informāciju. Eksperte atklāja, ka sešus gadus esot pavadījusi ASV, kur kultūras un ekonomikas jomā pārstāvējusi Sanktpēterburgu. Viņas ekipējumā, šķiet, vienīgais Krievijas ražojums bija līdzatvestās grāmatas par kapitālisma ārkārtīgi kaitīgo ietekmi. Pati lektore esot neizpratnē – ko gan labu Latvija ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā un NATO?
«Kāpēc atņemt sev salīdzinošas priekšrocības un šaut sev kājā un, piemēram, Liepājā atvērt NATO ostu? NATO jau nu gan laikam atnesīs milzumu izdevīgumu! Laikam šprotes varēs tad sūtīt Saūda Arābijai kā ASV partnerim. Tā, ka uz emocionālas un ideoloģiskas bāzes dažkārt tiek pieņemti pilnīgi nesaprātīgi politiski risinājumi. Cilvēkiem tādas destruktīvas emocijas vajag mest pie malas. Bet politika jāveido uz veselā saprāta un racionālisma bāzes,» pasākuma viesus apdomāties aicināja Krašeņiņņikova.
Toties Krimas jautājumā gan pārējai pasaulei esot tomēr jāpacenšas saprast Krievijai dārgus ideālus un arī Krievijas emocionālo saikni ar Krimu.
«Es nezinu, kā citādi var veidot varenas valsts politiku, ja nebalstās uz ideāliem. Kas ir pragmatisms? Man tas nav saprotams. Kurš vairāk samaksās, vai kā? Man nav saprotams pragmatisms kā pamatojums pozīcijai. Krimā Krievija tieši nodemonstrēja principiālu pozīciju, pamatotu uz mūsu vērtībām un mūsu pārliecību Mēs nepieņemam fašismu, tas nav apspriežams! Ja cilvēki lūdz mums palīdzību, ja 96% Krimas iedzīvotāju palūdza apvienošanos ar Krieviju, tad mēs, protams, atbildēsim uz šo lūgumu. Un kas Rietumiem nepielec, ka mēs to neapspriežam! Mēs netirgojamies par Krimu, mēs to lēmumu neapspriedīsim, tas ir pieņemts un citādi nebūs. Varat draudēt ar vienalga kādām sankcijām, tas neizmainīsies!» turpina Krievijas Ārpolitisko pētījumu un iniciatīvu institūta ģenerāldirektore.
Tādām mazām valstīm, kā Latvija Ukrainā notikušais esot laba mācību stunda, kas notiek, ja valsts vara cenšas nosēdēt starp Rietumiem un Krieviju un izpatikt fašistiem un ultranacionālistiem, skaidroja Krašeņiņņikova.
«Bet nojaukt nav uzcelt. Uzcelt ir daudz grūtāk. Un tāpēc šie procesi aizņem daudz vairāk spēka. Toreiz valsti ārdīja ārā, ne vienkārši slēdzot, bet sistēmā neatstājot akmeni uz akmens , lai nebūtu iespējams atjaunot. Un mums nākas sākt ar ķieģeļiem. Nu, darīsim tā. Jo cita ceļa mums nav,» sacīja Krievijas pārstāve, kura it kā neatbalsta PSRS atjaunošanu.
Tomēr ne visi auditorijā bija gatavi piekrist viešņas pozīcijai. Piemēram, brīdī, kad viņa centās iegalvot, cik niecīgi ir bijušo padomju republiku panākumi pēc PSRS sabrukuma.
Uz Latviju atsūtītā Maskavas propagandiste, ko klubs «Format A3» rekomendē kā objektīvu politoloģi un pētnieci, Kremļa kontrolētajā mediju piramīdā nešaubīgi ir augtu novērtēta. Pašreiz Krievijā top līdz šim lielākais mediju jomas projekts – jauna un ļoti jaudīga ziņu aģentūra «Rossija segodņa». Un Rīgas pasākuma viešņai tur piedāvāts vadīt Starptautiskās žurnālistikas un pētniecības direkciju.
Rādīt reklāmu
