Šogad maijā par ceļazīmi uz Briseli cīnīsies par trim partijām mazāk
nekā pirms pieciem gadiem, tāpēc politiskā aritmētika ļauj cerēt uz
nedaudz zemāku procentuālo cenzu viena mandāta iegūšanai.
Tikmēr sociologi jau šobrīd secina, ka vienkārša šī cīņa nebūs nedz lielajām partijām, nedz jaunpienācējiem, jo politiskā situācija ir mainīga.
Socioloģisko pētījumu kompānijas Latvijas fakti veiktā aptauja liecina – ja Latvijas pārstāvji Eiropā būtu jāizraugās jau šodien, tad lielāko atbalstu gūtu kreisais flangs, t. i., partija Saskaņas centrs (SC). Par to gatavi balsot 22,2% no visiem aptaujātajiem. Jāatgādina, ka pirms pieciem gadiem kreisais spārns ieguva 19,57% balsu, nosūtot uz Briseli divus savus pārstāvjus. Otra populārākā partija šobrīd ir Vienotība, par kuru būtu gatavi balsot 18,4% respondentu. Lai gan šāds vēlētāju atbalsts varētu Vienotībai nodrošināt vismaz divus mandātus Eiropas Parlamentā (EP), tomēr tā nebūtu uzskatāma par uzvaru, jo 2009. gadā Vienotībā šobrīd saplūdušo partiju kopējā bilance bija virs 30%. Proti, toreiz vēlēšanu uzvarētāja bija Pilsoniskā savienība, kas ieguva 24,32% balsu, savukārt par Jauno laiku nobalsoja 6,66% vēlētāju. Partijas Vienotība ģenerālsekratārs Artis Kampars sarunā ar
NRA.lv gan atzīst, ka izteikt konkrētas prognozes vai procentuālo sadalījumu esot daudz par agru, jo vēl nav sākušās nedz partiju reklāmu kampaņas, nedz kandidātu diskusijas. Jādomā, ka publiskā retorika un kandidātu debates ir tās, uz ko Vienotība liek vislielākās cerības, apzinoties savu līderu priekšrocības. Proti, populārākie Eiropas Parlamenta deputātu kandidāti šobrīd ir partijas Vienotība pārstāvji – Valdis Dombrovskis, Sandra Kalniete un Artis Pabriks. Tā liecina Latvijas faktu aptauja. A. Kampars arī uzskata, ka publiskās debates varētu viest jūtamas korekcijas SC reitingos, jo savulaik vienotā frontē startējušie eiroparlamentārieši Alfrēds Rubiks, Tatjana Ždanoka un Aleksandrs Mirskis šobrīd ir katrs nonācis brīvajā peldējumā, īsi pirms vēlēšanām veidojot spēcīgu konkurenci SC sarakstam.
Trešā populārākā partija šobrīd ir Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), par kuras piedāvājumu Eiropas Parlamentam savu balsi būtu gatavi atdot 14,6% aptaujāto. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai atzīst, ka ir apmierināts ar šādu rezultātu, jo tas apliecina gan vēlētāju uzticību, gan arī reitingu stabilitāti. «Ar savu darbu esam ieguvuši stabilu, uzticamu elektorātu, kas līdzīgās pozīcijās nostabilizējies gan Saeimas, gan Eiropas Parlamenta vēlēšanu kontekstā. Domāju, ka tuvākajā laikā mūsu saraksta līderiem Kārlim Seržantam, Ivetai Grigulei un Andrim Bērziņam būtu jāsāk aktīvāk iesaistīties politiskajās debatēs un tad vēlētāju atbalsts varētu vēl pieaugt,» bija pārliecināts A. Brigmanis. Jāpiebilst, ka pirms pieciem gadiem ZZS neizdevās iekļūt EP.
Visnestabilākās pagaidām ir nacionāļu, kā arī jaunāsvecās gvardes pozīcijas. Proti, par Nacionālo apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK pagaidām gatavi balsot tikai 4,9% pilsoņu, kas ir par maz pat viena mandāta iegūšanai. Tikmēr 1,5% aptaujāto atbalstītu bijušā premjera Einara Repšes partiju Latvijas attīstībai, bet vēl 3% pilsoņu balsotu par kādu citu partiju.
Jāpiebilst, ka kopumā maijā gaidāmajās EP vēlēšanās varētu piedalīties 59,1% Latvijas pilsoņu. Tikmēr 15,3% pilsoņu neplāno balsot EP vēlēšanās, bet 13,3% aptaujāto norādīja, ka drīzāk nepiedalīsies tajās. 12,2% pilsoņu vēl nezina, vai balsos EP vēlēšanās, liecina Latvijas faktu aptauja.
Rādīt reklāmu
