15. maijs, Sestdiena
Vārda dienas: Airita, Arita, Sofija
Sākuma lapa » Sabiedrība » Nodokļu un neizbēgamo tēriņu žņaugos
Nodokļu un neizbēgamo tēriņu žņaugos
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 3. aprīlis 2014, 10:38
Četru cilvēku ģimene – divi pieaugušie, divi bērni. Strādājošie saņem vidējo algu galvaspilsētā; dzīvo nerenovētā blokmājā (pašiem piederošā dzīvoklī); pārvietojas ar sabiedrisko transportu; maltītes gatavo mājās, veikalos našķus nepērk un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus neizmanto.


Rīdziniekiem izdevumi par pārtiku, sabiedrisko transportu un dzīvokli ir augstāki nekā Tallinā vai Viļņā dzīvojošajiem. Vienlaikus valsts arī iedzīvotāju nopelnīto algu un iegādāto īpašumu Latvijā apliek ar lielākiem nodokļiem nekā kaimiņvalstīs.

Swedbank Baltijas privātpersonu finanšu institūta aprēķini liecina, ka četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 kvadrātmetru dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošajiem ienākumiem. Pieņemot, ka abi vecāki nopelna algu, kādu saņem vidēji galvaspilsētā strādājošie, ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013. gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai, Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb 1266 eiro, bet Rīgā 53% un Viļņā 56%.

Aprēķinus vērtē kā pārāk rožainus

Šiem aprēķiniem NRA.lv aptaujātās mājsaimniecības nepiekrīt. «Abi ar sievu saņemam vidēju algu, dažreiz pat augstāku nekā vidējā, taču noteikti varu pateikt, ka pēc komunālo rēķinu, transporta un pārtikas iegādes 600 eiro pāri nepaliek. Nevaram atļauties neko lieku un pat katra apģērba iegādi ļoti rūpīgi apsveram. Par ceļojumiem vai izklaidi vispār nevaram sapņot,» Neatkarīgajai sacīja Tālivaldis. Tiesa, viņa ģimenes tēriņus palielina hipotekārais kredīts, kas paņemts, lai iegādātos mājokli. Arī citas ģimenes šaubījās par šo rezultātu atbilstību īstenībai. Pēc viņu domām, tie ir pārāk optimistiski.

Šo Swedbank pētījumu vakar vienlaikus prezentēja visās trīs Baltijas valstīs. Arī Lietuvas iedzīvotāji sociālajos portālos vakar pauda savu sašutumu par, viņuprāt, nereālajiem aprēķiniem. «Mana un vīra alga kopā ir 3000 liti, tas ir, apmēram 870 eiro, un mums ir tikai viens bērns. Lai izvilktu līdz nākamajai algai, mums dažreiz nākas aizņemties pa simtniekam,» globālajā tīmekli vakar žēlojās kāda Viļņas iedzīvotāja. «Nesaprotu, kā četru cilvēku ģimene var mēnesī iztikt, pārtikai iztērējot tikai 1000 litus (289 eiro)?» jautāja divu bērnu māmiņa. Viņai pārtikas iegāde izmaksā vismaz divreiz dārgāk.

Pārtika kļūst dārgāka

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Latvijā Adriāna Kauliņa uzsvēra, ka šajā pētījumā ir izmantoti aprēķini par vidējām algām galvaspilsētā, par izdevumiem konkrēta pārtikas groza iegādei, par izmaksām, kas ir saistītas ar mājokli, pieņemot, ka četru cilvēku ģimene patērē 200 kWh, 11 m3 ūdens un 0,017 MWh/m3 mēnesī, kā arī apsaimniekošanas maksu.

«Protams, katrai ģimenei atšķiras gan ienākumi, gan tēriņi. Taču neatkarīgi no tā atšķirība starp dažādām valstīm un galvaspilsētām ir redzama, jo pētījumā tika izmantota vienāda metodoloģija visās Baltijas valstīs,» sacīja A. Kauliņa.

Pētījuma tika salīdzinātas arī konkrēta pārtikas groza izmaksu izmaiņas gada laikā. Atšķirībā no oficiālās statistikas, kas rādīja tikai 0,8% pārtikas cenu pieaugumu gada laikā, šis konkrētais pārtikas grozs sadārdzinājās par 4,1%. «Tas labi parāda, ka individuālu produktu izvēle liek mājsaimniecībām atšķirīgi izjust cenu kāpumu. Tas labi redzams arī iedzīvotāju sajūtās par eiro ietekmi uz cenu izmaiņām. Oficiālie dati neuzrāda gandrīz nekādu cenu kāpumu pārtikai, taču, ja kāds no produktiem, ko ģimene izvēlas, ir kļuvis dārgāks, tā to uzreiz jūt,» skaidroja A. Kauliņa.

Lielākais nodokļu slogs

Salīdzinot ieņēmumu un izdevumu proporcijas šajā pētījumā, Neatkarīgā secināja, ka Latvijas mājsaimniecībām ir jārēķinās gan ar lielāko izdevumu, gan nodokļu slogu. Latvijā no viena strādājošā ienākumiem (vidēju algu pelnošiem) nodokļos tiek novirzīti 29%, Lietuvā – 23%, Igaunijā – 21%. Četru cilvēku ģimenē, kurā ir divi bērni, no vecāku nopelnītās algas Latvijā nodokļos nonāk 24%, Lietuvā – 22%, Igaunijā – 21%, pieņemot, ka strādājošie saņem vidējo algu, kāda tiek maksāta galvaspilsētā.

Mājokļa izdevumu vērtējumā iekļauts arī nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), kas ir atšķirīgs katrā valstī. Igaunijā NĪN par mājokli – dzīvokli vai personisko māju vispār nav jāmaksā. Savukārt otrajam un sekojošiem īpašumiem tiek piemērots zemes nodoklis, kas ir atšķirīgs dažādiem valsts rajoniem vai zonējumiem. Lietuvā mājokļa nodoklis tiek piemērots tikai tiem īpašumiem, kuru vērtība pārsniedz 250 000 eiro. Latvija, kā zināms, NĪN ir jāmaksā gan par zemi, gan par mājokli.

***

Četru cilvēku ģimene – divi pieaugušie, divi bērni*

*Strādājošie saņem vidējo algu galvaspilsētā; dzīvo nerenovētā blokmājā (pašiem piederošā dzīvoklī); pārvietojas ar sabiedrisko transportu; maltītes gatavo mājās, veikalos našķus nepērk un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus neizmanto.

Ienākumi mēnesī - 2 vidējās algas galvaspilsētā

Tallina 2184, Rīga 1630,  Viļņa 1523

Nodokļi no ienākuma

Igaunija 21%, Latvija 24%, Lietuva 22%,

Pabalsti par 2 bērniem, eiro

Tallina 68, Rīga 23, Viļņa 0

Summa uz rokas ģimenē mēnesī

Tallina 1785, Rīga 1247, Viļņa 1188

Tēriņi par sabiedrisko transportu, pārtiku un dzīvokli, eiro

Tallina 519, Rīga 587, Viļņa 518




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Baltijas valstis, pētījums, Swedbank

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats