23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Sabiedrība » Ar ko nodarbojas krievu oligarhi Latvijā?
Ar ko nodarbojas krievu oligarhi Latvijā?
Autors: Apollo.lv / 24. marts 2014, 16:17
Krievijas uzņēmējiem Latvijā ir intereses enerģētikas, banku, rūpniecības un nekustamo īpašumu sektoros. Krievijas tiešās investīcijas Latvijā sasniedz 580 miljonus eiro, bet krievu nauda uz šejieni nonāk arī pa apkārtceļiem. Latvijā «nauda strādā» arī vairākiem Krievu oligarhiem, kas jau iekļuvuši vai arī bijuši tuvu Rietumvalstu individuālo sankciju listēm, bet tajās vēl nav parādījušies, svētdien vēsta LTV raidījums «De facto».


Daudzi ārvalstu politiķi un analītiķi tieši oligarhu naudas apdraudēšanu nosaukuši par iedarbīgāko veidu, kā likt Krievijai sadzirdēt Rietumus. Bez tiem, kas jau saņēmuši savu sankciju devu, britu laikraksts «The Guardian» iespējamo ASV mērķu sarakstam pieminēja arī vienu no Krievijas bagātākajiem cilvēkiem - Viktoru Vekselbergu. Viņa grupas uzņēmums Mežaparkā ceļ 50 miljonus eiro vērto jauno ieņēmuma dienesta māju, raksta Apollo.lv.

Izskanējis arī miljardiera Vladimira Jevtušenkova vārds. «De facto» jau vēstīja, ka Jevtušenkova finanšu korporācija «Sistema» izrādījusi interesi par «Lattelecom» valsts daļu iegādi.

Kremlim lojālo biznesmeņu lokā minēts arī «Severstaļ» īpašnieks Aleksejs Mordašovs, kura kontrolētā kompānija «Power Machines» pēdējā pusgada laikā ieguvusi teju 80 miljonus eiro vērtus «Latvenergo» pasūtījumus. Tai uzticēti Ķeguma un Pļaviņu hidroelektrostaciju rekonstrukcijas darbi. «Latvenergo» ražošanas direktors Māris Kuņickis skaidro, ka «Power Machines» piedāvājums bija saimnieciski izdevīgākais, turklāt ar zemāko cenu: «Ļaunākajā gadījumā šīs turbīnas var netikt piegādātas. Tad mums ir jāmeklē citi ceļi kā modernizēt elektrostacijas.»

Pašu Mordašovu, kurš no Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokām saņēmis Atzinības krustu par ieguldījumu Latvijas ekonomikā, tiešas sankcijas nav skārušas, bet ASV nežēlastībā kritusi par Putina banku dēvētā «Bank Rossija», kurā Mordašova «Severstaļ» pieder 6% akciju.

Sankcijas vērstas arī pret lielākiem bankas akcionāriem Genādiju Timčenko un Juriju Kovaļčuku. Medijos iepriekš parādījās ziņas, ka abi ieinteresēti sašķidrinātās gāzes termināļa celtniecībā Baltijā. Kovaļčuka dēls Boriss vada Krievijas elektrības tirdzniecības monopolistu «Inter RAO», no kura daudzas Latvijas pašvaldības un uzņēmumi pērk elektrību. «Inter RAO» nesen no Latvijas saņēma atbalstu atdot darījumiem ar Krieviju vienu augstsprieguma elektrolīniju, kas pašlaik noslogota elektrības piegādēs no Igaunijas.

Tāpat ASV sankcijas trāpījušas Putinam tuvajiem brāļiem Arkādijam un Borisam Rotenbergiem, kas ir arī Latvijā strādājošās «SMP bankas» īpašnieki.

Bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (RP) neredz milzīgu, Kremlim pietuvinātu oligarhu ietekmi Latvijā. Pēdējos gados Krievijas uzņēmēji daudz investējuši rūpniecības sektorā, kas ir apsveicami. «Tie ir vidēja mēroga uzņēmēji, kas nodarbojas ar biznesu, nevis Kremļa interešu īstenošanu,» norāda eksministrs.

Latvijas ekonomiskās saites ar Krieviju nav tik ciešas kādas tās bija 90.gados, tādēļ Latvija salīdzinoši vieglāk pārvarētu ekonomiskas sankcijas, ja Eiropas Savienības līderi nolems tādas pret Krieviju ieviest.

Visaptverošu sankciju gadījumā visvairāk ciestu Latvijas ostas un tranzīta nozare – pazustu ap 70% kravu. Tiesa, šāda realitāte agrāk vai vēlāk vienalga iestātos, jo Krievijas politikas dokumenti skaidri paredz līdz 2020.gadam strauji samazināt kravu plūsmu caur Baltiju.

«Notikumi Krimā to tikai var pasteidzināt,» saka Latvijas Loģistikas asociācijas vadītājs Normunds Krūmiņš. Viņš atzīmē, ka Igaunija ko līdzīgu savulaik piedzīvoja pēc bronzas kareivja nemieriem. «Krievijas tranzīts apstājās, viņi pārorientējās uz konteineru kravām, lielākas pievienotās vērtības kravām un tagad dzīvo labi,» atzīmē Krūmiņš.

Tranzīta nozarē ekspertu piesauktās alternatīvas Krievijai nav nedz tās demokrātiskākās, nedz drošākās partneres – Baltkrievija un Kazahstāna. Abas turklāt ar Krieviju ir ciešā muitas savienībā, kas liek pieļaut, ka abas var darboties Krievijas interesēs.

Enerģētikas sektors ir otrs, kur steidzīgi nepieciešami alternatīvi avoti. Taču lielā mērā pašas Baltijas un Somijas cīņas ar elkoņiem kavējušas reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa izbūvi, kas ļautu saņemt gāzi no visas pasaules.

Uz Krieviju plūst apmēram desmitā daļa Latvijas eksporta. Preču grupā dominē alkohols, konservētas zivis un zāles. No Krievijas Latvija pamatā importē gāzi, metālu un minerālmēslus.

Ekonomikas ministrija tur slepenībā trīs notikumu attīstības scenārijus. No tiem ļaunākais, pēc neoficiālas informācijas, paredz Latvijas iekšzemes kopprodukta kritumu par 10%. Šo skaitli negribīgi šonedēļ nācās apstiprināt premjerministrei Laimdotai Straujumai (V). «Tas ir pesimistiskākais scenārijs un tas ir nereāli,» sacīja Straujuma, aicinot neskriet notikumiem pa priekšu.

Tomēr Latvijas Banka (LB) pārliecināta, ka pilnīga ekonomisko saišu saraušana ar Krieviju tik dziļas brūces ekonomikai neradīs. «Tādu aprēķinu mums nav, ka varētu būt tik dramatisks efekts pat pie ļoti slikta scenārija,» saka LB ekonomists Andris Strazds. Viņš paredz, ka pašreizējā nenoteiktība līdz reālu sankciju piemērošanai var radīt izmaiņas iedzīvotāju uzvedībā, piemēram, investīciju kritumu.




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: De facto, oligarhi, Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats