Latvija ir to desmit valstu vidū, kurām šogad tiek piedāvāts
iesaistīties jaunās dziļmācīšanās pedagoģijas iniciatīvās. To mērķis –
panākt fundamentālas pārmaiņas izglītības sistēmā.
Patlaban gan nav izlemts, vai Latvija ir gatava šajā projektā piedalīties, jo tam būs jāparedz arī finansiāls ieguldījums – 100 dalībskolām vien vajadzēs aptuveni pusmiljons eiro, raksta
NRA.lv.
Projektā paredzēts, ka, cieši sadarbojoties gan ekspertiem, gan katras iesaistītās valsts 100 skolām (no ASV, Kanādas, Austrālijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un citām valstīm), gan valsts un privātajam sektoram, gan nevalstiskajām organizācijām, gan tehnoloģiju izstrādātājiem, gan arī vecākiem un bērniem trīs gadu laikā tiek ieviesta jauna izglītošanas pieeja – mācīšanās darot. Šāda metode ļautu labāk attīstīt skolēnu sadarbības prasmes, komunikācijas un radošās spējas, veicinātu kritiskās domāšanas attīstību un tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā, kā arī mainītu skolēnu sasniegumu novērtēšanas sistēmu, jauno iniciatīvu priekšrocības apgāda Lielvārds rīkotajā diskusijā klātesošajiem skaidroja starptautiskās iniciatīvas Education Fast Forward izveidotājs Džims Vins, uzsverot nepieciešamību pēc globālām kvalitatīvām pārmaiņām 21. gadsimta izglītībā.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis atzinīgi novērtēja šādu piedāvājumu. Viņaprāt, Latvijas dalība jaunajā projektā būtu nozīmīgs pavērsiens un izaicinājums – gan saturiski, jo nāktos pārskatīt izglītības standartus, gan kvantitatīvi – procesā tiktu iesaistītas septītā daļa Latvijas skolu. Projekta dalībnieku rezultāti tiktu monitorēti, un tas ļautu vēlāk iegūto pieredzi izplatīt citās skolās. Skaidrs, ka jaunas lietas vienmēr ir biedējošas, taču tas nedrīkstētu atturēt no to ieviešanas. Tāpat noteikti nevajadzētu ieciklēties tikai uz pedagogu algu pieaugumu, bet gan mainīt sistēmu kopumā, pauda G. Vasiļevskis.
Viņam pievienojās arī programmas Iespējamā misija direktore Mārīte Seile: «Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dati rāda, ka Latvijas izglītības sistēma ir laba, tomēr, salīdzinot ar citām valstīm, mums ir mazs izcilības koeficients, tas ir, maz spējīgu skolēnu. Tas nozīmē – vairāk ir tādu, kas spēj būt darba ņēmēji, ne devēji, bet mūsu ekonomikai tieši vajag radošus uzņēmējus.» Viņa arī vērsa uzmanību uz to, ka labu sistēmu nodrošina labi skolotāji, jo tieši viņi palīdz bērniem apgūt prasmes, zināšanas, neatlaidību un mērķtiecīgumu. Ja skolotājs pats tāds nav, tad to nespēj iedot arī citam. «Tāpēc gribu vaicāt: ko darām, lai skolās ienāktu talantīgi pedagogi (jāņem vērā, ka šobrīd 40% skolotāju ir vecāki par 50 gadiem)?» vaicāja Iespējamās misijas vadītāja.
Viens no iniciatīvas atbalstītājiem apgāda Lielvārds valdes priekšsēdētājs Aivars Gribusts norādīja, ka dalība projektā būs brīvprātīga, taču jārēķinās arī ar finansiālo ieguldījumu – gan no privātbiznesa, gan valsts un pašvaldību puses. Katrai skolai vajadzēs 1429 eiro gadā, bet trijos gados – 4286 eiro. Kopējā summa visām skolām varētu būt ap pusmiljons eiro. Tāpat jārēķinās ar līdzekļiem skolotāju izglītošanai, tulkošanai un citiem izdevumiem. Patlaban šis jautājums vēl nav atrisināts. Svarīgi arī, vai pašvaldības un skolēnu vecāki atbalstīs jauno iniciatīvu. Iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis gan ir parakstījis ieinteresētības vēstuli līdzdalībai, bet līdz šā gada jūnijam vajadzētu izlemt, vai tiks noslēgts sadarbības memorands un kura institūcija uzņemtos vadošo lomu.
Rādīt reklāmu
