23. jūnijs,
Vārda dienas: Līga
Sākuma lapa » Sabiedrība » Latvija gatavojas sāpīgajām sankcijām
Latvija gatavojas sāpīgajām sankcijām
Autors: Ilze Šteinfelde / NRA.lv / 18. marts 2014, 12:22
Eiropas Savienība (ES), sodot Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, vakar sākusi piemērot sankcijas. Visticamāk, arī Krievija nekavēsies ar atbildes reakciju. Latvija, kurai Krievija ir viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm, var ciest vissmagāk. Tai pašā laikā Latvija nevēlas, lai to piemeklētu Ukrainas liktenis.


ES dalībvalstu ārlietu ministri vakar vienojušies par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Amatpersonām liegta ieceļošana ES un iesaldēti ES bāzētie banku aktīvi. ES tuvāko dienu laikā lems par papildu pasākumiem. Arī ASV vakar paziņoja par sankcijām pret septiņām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem. Ceturtdien un piektdien Briselē paredzēts ES samits, un sagaidāms, ka dalībvalstu līderu sanāksmes dienas kārtībā Ukraina būs pats svarīgākais jautājums.

Zaudējumus apjomu nepublisko

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) uzskata, ka ES, vienojoties par sankcijām pret Krieviju, reizē jānosaka kompensācijas tām dalībvalstīm, kuru ekonomikas šīs sankcijas varētu skart visvairāk. Viena no tādām ir Latvija.

Cik dziļa un sāpīga varētu būt šī ietekme, pagaidām atklāts netiek, lai gan jau šodien valdība ir paredzējusi iepazīties ar dažādiem aprēķiniem par iespējamo sankciju ietekmi. Finanšu ministrija skaidro, ka „patlaban nozaru ministrijas izvērtē dažādas ietekmes uz Latvijas valsts tautsaimniecības nozarēm, kas varētu rasties pēc Krievijas un Ukrainas konflikta turpmākas eskalācijas”. Vienīgi amatpersonas emocionāli paudušas savu satraukumu. Premjerministre Laimdota Straujuma pieļāva, ka iespējamās ES sankcijas pret Krieviju Latvijai var radīt vairākus simtus miljonus eiro zaudējumus, savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs šo summu sadalīja uz „galviņām”- brīdinot, ka katram Latvijas iedzīvotājam šīs sankcijas varētu izmaksāt 50 eiro.

Politiķi iesaka nedramatizēt situāciju

Saeimas Eiropas lietu un Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) uzskata, ka Eiropas Savienības un Krievijas attiecības nepasliktināsies tik tālu, lai Krievijas Federācijai tiktu piemērotas ekonomiskās sankcijas, bet sankcijas pret amatpersonām negatīvu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību neradīšot.

„Nevajag to visu dramatizēt. Mums bija liels tracis, kad Saeimā pieņēmām Krievijas agresiju nosodošu lēmumu, bet mēs pieņēmām un nekas nenotika. Domāju, ka mēs pārāk daudz uztraucamies,” saka politiķis. Viņš arī atgādina, ka Krievija ir daudz vairāk ieinteresēta tirgus ar Eiropas Savienību saglabāšanā, jo pārtraucot, piemēram, dabasgāzes tirdzniecību ar ES, Krievzememe zaudētu daudz vairāk nekā Eiropa.

„Mēs aizmirstam, ka Eiropas Savienības nozīme Krievijas tirgū ir daudz lielāka nekā Krievijas Eiropas Savienībā. Krievija var jau gāzi pārdot Ķīnai, bet viņi nekad nemaksās to cenu, kādu maksā eiropieši,” pauž A. Lejiņš vēršot uzmanību arī uz to, ka gan ASV, gan Austrālija plāno izvērst savas dabasgāzes eksportu, samazinot Krievijas nozīmi Eiropas energoresursu tirgū.

To, ka pret Krieviju un tās amatpersonām vērstajām sankcijām būs arī pretreakcija un Latvija no tās cietīs, neapšauba Ārlietu komisijas loceklis Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība), taču Krievijas dusmu nodarīto skādi viņš neuzņēmās prognozēt.

„Domāju, ka to mēs nevaram izrēķināt. Ir skaidrs, ka sankcijām būs ekonomisks efekts, kas nāks pret mums. Tas ir neapšaubāmi. Jautājums ir tikai par izšķiršanos – vai Amerika un Eiropas Savienības izšķirsies par ekonomisko sankciju ieviešanu. Un ir skaidrs, ka Latvija nebūs pirmās vijoles spēlētājs šajā procesā,” teica parlamentārietis.

Cerību, ka ES un Krievijas attiecības tomēr nepasliktināsies tik tālu, lai tiktu ieviestas arī ekonomiskās sankcijas pret Krieviju nav zaudējis Saeimas Eiropas lietu komisijas loceklis Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas centrs), kas uzskata, ka joprojām var uzvarēt veselais saprāts. Pretējā gadījumā visvairāk cietīs tieši Krievijas pierobežas valstis.

„Mūsu ekonomika ir lielā mērā atkarīga no attiecībām ar Krieviju. Ieviešot sankcijas pret Krieviju, vismazāk cietīs lielās valstis, bet visvairāk – nelielas, it īpaši pierobežas valstis. Es tomēr ticu, ka kādreiz var uzvarēt veselais saprāts, jo konfrontācija nekad nav bijusi labs līdzeklis, lai kaut ko atrisinātu,” saka S. Dolgopolovs,

Uzņēmēji cer uz veselo saprātu

Par tālāko situācijas attīstību ir norūpējušies eksportējošie un tranzītbiznesa uzņēmumi. Latvijas dzelzceļš ( LDz), kas šobrīd ir viens no lielākajiem pakalpojumu eksportētājiem, un starptautiskā komercdarbība veido lielāko daļu koncerna ieņēmumu, neslēpj, ka jebkura nestabilitāte reģionā var ietekmēt visu tranzīta nozari.

Savukārt daļa uzņēmumu pagaidām nekādas raizes neizrāda. Piemēram, Latvijas gāze, kura ir tieši atkarīga no gāzes piegādēm no Krievijas, līdz vakardienai vēl nebija aplēsusi iespējamās problēmas, ko uzņēmumam varētu radīt ekonomiskais karš starp Krieviju un ES. „Mēs neko neesam rēķinājuši, jo nav jau ko sarēķināt. Tiek runāts par sankcijām, bet nav jau nekādu konkrētu sankciju, ir tikai abstraktas sarunas par to. Mēs darbojamies esošā līguma ietvaros un nekādas izmaiņas šobrīd neplānojam, „NRA.lv uzsvēra Latvijas gāzes pārstāvis Vinsents Makaris. Vienlaikus nav noslēpums, ka Latvijai dabasgāze ir svarīga – tā tiek izmantota ne tikai mājsaimniecībās, bet arī enerģētikā, tai skaitā elektrības ražošanā.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Neatkarīgajai iepriekš uzsvēra, ka politiska rakstura konflikts ir jārisina politiskām metodēm: «Sankciju karš ekonomikā nekad nenes pozitīvu rezultātu – zaudētāji būs gan Krievijas, gan ES un Latvijas uzņēmēji.»

Viedokļi

Augusts Brigmanis, ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs:

Eiropas Savienībai pirms sankciju piemērošanas, vajadzētu to nepieciešamību jāizvērtē vismaz septiņas reizes. Varu operēt tikai ar tiem cipariem, kurus Straujumas kundze nosauca – līdz 100 miljoniem eiro. Tad nu savā prātā piemetu, kas ir tas, ko mēs iegūstam par šiem 100 miljoniem. Būtu naivi sagaidīt, ka Krievija sēdēs rokas klēpī salikusi un nereaģēs uz šīm lietām. Turklāt šajā kontekstā jau sākam runāt par budžeta konsolidācijas iespējām rudenī. Saliekot to visu kopā, tā bilde mums tik rožaina nemaz nerādās

Andris Vilks, finanšu ministrs (Vienotība):

- Eiropas Savienībai, vienojoties par kopējām sankcijām pret Krieviju, ir izšķiroši svarīgi panākt vienošanos par kompensācijām tām dalībvalstīm, kuras visvairāk varētu skart to sekas. Kompensācijas ir jānodrošina no vispiemērotākā ES finanšu instrumenta, kā piemēram, Eiropas Solidaritātes fonda. Aicinu ES ārlietu ministrus ļoti rūpīgi un atbildīgi vērtēt šos jautājumus, neatstājot novārtā visu triju Baltijas valstu uzņēmējdarbību bez tik svarīga atbalsta

Māris Ozols, Latvijas dzelzceļš mediju attiecību vadītājs:

Šobrīd 95 procenti pa dzelzceļu pārvadāto kravu Latvijā ienāk no ārvalstīm un lielākā daļa no tām tiek nogādātas Latvijas ostās. Apzinoties iespējamos riskus kravu pārvadājumu plūsmā, mēs ļoti rūpīgi sekojam notikumu attīstībai un izvērtējam mūsu darbības iespējas, taču šobrīd strādājam ierastajā režīmā.

Latvijas dzelzceļš iepriekšējo gadu laikā ir ieguldījis daudz darba, lai izveidotu sadarbību ar ārvalstu partneriem, un kļuvis par pārliecinošu Baltijas tranzīta līderi. Latvijas Dzelzceļs ir lielākais valsts uzņēmums, kurā nodarbinātie 12 tūkstoši darbinieku strādā, lai kopā ar citiem vairāk nekā 70 000 tranzīta nozarē nodarbinātajiem darbiniekiem nodrošinātu mūsu valstij ieņēmumus vairāk nekā viena miljarda eiro apmērā.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Eiropas Savienība, Krievija, Krima, Ukraina

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats