Krievijas militārā agresija Ukrainā, kuras neatkarību un teritoriālo
integritāti tā Budapeštas memorandā garantēja apmaiņā pret atteikšanos
no kodolieročiem, maina spēles noteikumus kodolieroču neizplatīšanas
līguma režīmā, uzstājoties Saeimā debatēs par nosodījuma paušanu
Krievijai, kas izvērsusi militāru agresiju Ukrainā, brīdināja ārlietu
ministrs Edgars Rinkēvičs.
«Diemžēl es gribētu īpaši atzīmēt, ka Budapeštas memoranda neizpilde nozīmē ne tikai suverēnas valsts tiesību pārkāpumu, bet tā atstās ļoti nopietnas sekas uz kodolieroču neizplatīšanas līguma režīmu. [..] Irāna, Pakistāna un Indija redz, ka var noslēgt vienošanos un nodot visus savus kodolieročus trešajām pusēm, tās teritoriālā integritāte un suverenitāte it kā tiek garantēta un pēc tam, 20 gadus vēlāk, brutāli pārkāpta, tad kā jūs iedomājaties, kā pasaule kļūs drošāka un kāpēc šīm valstīm vajadzētu ticēt jebkādiem starptautiskajiem nolīgumiem un tiesību aktiem?» paužot bažas par Krievijas agresijas globālajām sekām, teica ārlietu ministrs.
Viņš arī norādīja, ka Krievija, izmantojot situāciju Ukrainā, nav kautrējusies izmantot savus bruņotos spēkus un radījusi jaunu, līdz šim nebijušu ārpolitikas doktrīnu – jāaizstāv ne tikai visi Krievijas Federācijas pilsoņi, bet arī visi krievvalodīgie un tie, kuriem ir kaut kāda saikne ar Krieviju. Ņemot vērā šo doktrīnu un izvedot no savām bāzēm Ukrainā dislocētā karaspēka vienības, Krievija atļāvusies atkārtot 1968. gada scenāriju Čehoslovākijā, kad Padomju Savienības armija apspieda tā dēvēto Prāgas pavasari, raksta
NRA.lv.
«Tas ir kaut kas pilnīgi jauns, kas nav pieņemams 21. gadsimta Eiropā, kas nav pieņemams 21. gadsimta pasaulē,» uzsvēra E. Rinkēvičs.
Arī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis vērsa parlamentāriešu uzmanību uz šo jauno doktrīnu, kas ārpolitikas un diplomātijas attīstību atgriezusi 20. gadsimta sākumā.
«Arguments – apdraudēt citas valsts suverenitāti ar savu tautiešu aizsardzību, izmantojot militāro spēku, šķita piederošs pagātnei. [..] notikumi Ukrainā spilgti apliecina, ka joprojām ir valstis, kas rīkojas 20. gadsimta sliktākajās tradīcijās. Ukrainā notiekošais var radīt bīstamus precedentus, un tas jāņem vērā, plānojot mūsu valsts turpmāko drošību un aizsardzību,» teica ministrs.
Tomēr šos argumentus Krievijā pie varas esošās partijas Vienoti Krievijai sadarbības partneri Latvijā – Saskaņas centrs (SC) nevēlējās atzīt par pietiekamiem un zem Krievijas Federācijas militāro agresiju nosodošā Saeimas lēmuma neparakstījās. Savu pozīciju SC pamatoja ar to, ka koalīcija ignorē citus vardarbības nesējus Neatkarības laukumā (Maidanā) Kijevā un vēlas nosodīt tikai Krieviju. Daži saskaņieši arī uzskata, ka neesot pietiekami daudz pierādījumu, lai ar tīru sirdsapziņu varētu nosodīt Krievijas bruņoto spēku ievešanu Ukrainā.
Savukārt Jānis Ādamsons, atzīstot, ka atbalstītu Saeimas lēmumu nosodīt Krieviju, ja Latvija tikpat enerģiski nosodītu arī agresiju citās zemēs, piemēram, Venecuēlā un Taizemē, vērsa deputātu uzmanību uz to, ka līdz ar Krievijas nosodīšanu tiek pausts atbalsts apšaubāmas reputācijas cilvēku grupai, kas pēc Maidana revolūcijas nonākuši pie varas Ukrainā.
«Esmu par to, lai visi tie noziedznieki, kas iznīcinājuši civilos iedzīvotājus, tiktu saukti pie kriminālatbildības. Un neatkarīgi no tā, no kuras puses. Kāpēc mēs negribam skatīties uz to, cik apšaubāmas reputācijas cilvēki ir ieņēmuši varas gaiteņus Ukrainā? Ka pie varas ir palikuši tie paši oligarhi, kuri ir atbalstījuši absolūti visus režīmus,» teica J. Ādamsons.
Rādīt reklāmu
