Krievu skolu jautājums atkal nonācis darba kārtībā. Krievijas vēstnieka
draudi atvērt Latvijā krievu svētdienas skolas, pikets pie valdības ēkas
un Nepilsoņu kongresa solījumi rīkot plašus protestus – politologi ir
pārliecināti, ka jautājuma aktualizēšana šajā momentā nav nejauša.
Ja līdz marta vidum netiks sagaidīta izlēmīga rīcība saistībā ar krievu skolu saglabāšanu, organizācija Nepilsoņu kongress sola rīkot plašas protesta akcijas. Šādu reakciju ir izraisījusi jaunās valdības koalīcijas līgumā iekļautā apņemšanās līdz 2018. gada 1. septembrim īstenot pāreju uz mācībām latviešu valodā valsts un pašvaldību finansētajās mazākumtautību skolās. Savukārt februāra sākumā plašu rezonansi izraisīja Krievijas vēstnieka Latvijā Aleksandra Vešņakova paziņojums, ka austrumu kaimiņvalsts labprāt vēlētos Baltijas valstīs atvērt sava veida svētdienas skolas, kurās krievvalodīgie bērni varētu apgūt gan valodu, gan krievu kultūras tradīcijas. Drīz pēc tam sekoja arī aptuveni 100 cilvēku liels pikets pie valdības nama, paužot atbalstu izglītībai krievu valodā.
EP vēlēšanās ekonomika interesē maz
Politologi Filips Rajevskis un Ivars Ījabs ir vienisprātis – šķietami piemirsto nacionālo jautājumu uzjundīšana, visticamāk, ir saistīta ar gaidāmajām Saeimas, bet jo īpaši Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. «Eiropas parlamentārieši no Latvijas nekad netiek vēlēti pēc sociālpolitiskiem vai ekonomiskiem jautājumiem. EP vēlēšanās balsotājus uzrunā pilnīgi cits tēmu loks,» pārliecināts I. Ījabs. F. Rajevskis papildina: «Izvēloties Latvijas pārstāvjus Briselē, vēlētāji galveno uzmanību pievērš nacionālās valsts interešu aizstāvībai. Cits jautājums – ko ar šo jēdzienu saprot un piedāvā katra konkrētā partija.»
Jākoncentrējas kopīgām problēmām
Tiesa, abi eksperti bija pārliecināti, ka mazākumtautību skolu jautājums nenoliedzami ir objektīva problēma, kas pati no sevis neatrisināsies, tāpēc par to agri vai vēlu būs jārunā. Cits jautājums – cik šī diskusija būs kategoriska un cik radikāli būs piedāvājumi. «Par kādu integrāciju varam runāt, ja krievvalodīgie jaunieši līdz 19 gadu vecumam iegūst izglītību ne valsts valodā, augot pilnīgi atšķirīgā kultūras un mentalitātes vidē?» pauž I. Ījabs. Savukārt F. Rajevskis atgādina, ka tā vietā, lai meklētu atšķirīgo, gan latviešu, gan krievu vēlētājam būtu jākoncentrējas uz kopīgām problēmām izglītības sfērā. «Izglītības līmenis pasliktinās gan krievu, gan latviešu skolās. Tāpēc, pat ja krievu skolas tiktu reformētas, primāri ir jāsāk ar katras izglītības iestādes kvalitātes izvērtēšanu,» atzīst eksperts.
Spriedzi uzkurina valdošā koalīcija
Kuriem spēkiem krievu skolu jautājuma musināšana varētu nest vislielāko pienesumu? F. Rajevskis norāda – pagaidām vadības centrs ir grūti saskatāms, tāpēc uz plašu masu aktivizēšanu nevarot cerēt. «Iespējams, ar šīs retorikas palīdzību Eiropas Parlamentā cer iebraukt paši Nepilsoņu kongresa līderi, bet šobrīd viņi vēl nav iešūpojušies. Taču, ja jutīgo tēmu pārņems tāda radikāla un pazīstama politiķe kā, piemēram, Tatjana Ždanoka, tad tas viņai varētu palīdzēt atgriezties Briselē,» bija pārliecināts politologs.
Arī I. Ījabs uzskata, ka krievu skolu aizstāvība politiķiem varētu nest lielus bonusus. «Tatjanai Ždanokai nenoliedzami ir savs fanu pulks. Lai gan viņas pārvēlēšana noteikti nav pašsaprotama, tomēr krievu skolu tēma viņai var lieti palīdzēt,» pauž eksperts.
Pati T. Ždanoka sarunā ar
NRA.lv uzsver: «Krievu skolu jautājumu pirmie neuzsāka musināt kreisie spēki. Šādu punktu savā koalīcijas līgumā iekļāva jaunā valdība. Tātad tā ir atbildīga par nacionālās spriedzes atjaunošanu.» Politiķe arī neslēpa, ka grasās pievērsties krievu skolu jautājumam, jo savulaik tieši šā jautājuma dēļ
T. Ždanoka esot iesaistījusies lielajā politikā. «Tam nav nekāda sakara ar vēlēšanu tuvumu. Krievu skolu aizstāvība vienmēr ir bijusi un būs man būtisks jautājums,» atzina politiķe.
Rādīt reklāmu
