Eiropas Parlamenta Vēstures izlīguma grupas vadītāja Sandra Kalniete (V)
nosūtījusi vēstuli ASV prezidentam Barakam Obamam, kurā izsaka savu
neizpratni par to, ka Virdžīnijas pavalstī ir uzstādīts diktatora Josifa
Staļina piemineklis. Šis piemineklis pirms dažiem gadiem ir pievienots
agrāk celtajam memoriālam, kurš veltīts sabiedroto karavīriem, kuri
cīnījās un krita Normandijas krastos 1944.gadā.
Kalniete atgādina ASV prezidentam, ka Staļins ir vainīgs miljoniem cilvēku nāvē visā pasaulē un, kaut arī viņa vadībā Padomju Savienība palīdzēja sakaut nacistisko Vāciju, tas nekādi nemazina Staļina režīma pastrādātās zvērības pret nevainīgiem cilvēkiem Padomju Savienībā, Austrumeiropas un Baltijas valstīs, raksta
Apollo.lv.
«Kamēr visa pasaule ar šausmām skatījās, kā Hitlers okupē Eiropu saskaņā ar noziedzīgo Vācijas-Padomju Savienības paktu, tikmēr Staļina karaspēks okupēja daļu Polijas un Rumānijas, kā arī miermīlīgās Baltijas valstis. Mēs esam pateicīgi par to, ka ASV nekad nav atzinusi Baltijas valstu okupāciju un aneksiju. ASV vienmēr ir nosodījusi cilvēktiesību pārkāpumus komunistu dominētajā Austrumeiropā un Baltijas valstīs. Tāpēc es biju šokēta par šā pieminekļa uzstādīšanu jau esošā memoriālā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek idealizētas Eiropas vēstures tumšākās lappuses. Tas aizskar komunistiskā režīma dēļ cietušo un bojāgājušo piemiņu, » vēstulē raksta Kalniete.
Tāpat deputāte uzsver, ka godinot vienu no pasaules asiņainākajiem tirāniem, tiek sūtīta pilnīgi nepareiza vēsts nākošajām paaudzēm.
Memoriāls Normandijā karojošajiem karavīriem atrodas Virdžīnijas pilsētā Bredfordā un arī vietējās pilsētas iedzīvotāji ir šokā par uzstādīto Staļina pieminekli. Gandrīz 95% aptaujāto pilsētas iedzīvotāju uzskata, ka Staļina piemineklim nevajadzētu atrasties memoriālā. Pret šādu pieminekli asi ir iebildusi arī Apvienotā Baltijas - Amerikas nacionālā komiteja.
Tā sauktajā D-dienā Normandijā 1944.gada vasarā vairāk kā 100 tūkstoši sabiedroto karavīru sāka izšķirošo uzbrukumu, lai atbrīvotu Franciju no nacistu okupācijas. Šī cīņa aizsāka otro fronti un beidzās ar Nacistiskās Vācijas sakāvi. Normandijā dzīvību zaudēja tūkstošiem ASV, Lielbritānijas un citu valstu karavīri. Padomju Savienības karavīri šajā kaujā nepiedalījās.
Rādīt reklāmu
