SIA Veselības centrs 11 Rīgas pašvaldībai par telpu nomu ir parādā 68
000 eiro. Centra vadība ne tikai divus gadus atsakās no maksāšanas, bet
arī nevēlas labprātīgi atstāt ēku.
Nama īpašnieks SIA Rīgas nami nolēmusi situāciju risināt tiesas ceļā, kā rezultātā ķīlnieku lomā var nonākt gandrīz 6000 pacientu, kas nevarēs tikt pie saviem ģimenes ārstiem, raksta
NRA.lv.
Iepriekšējais nomas līgums ar Veselības centru 11, kas šobrīd pieder SIA Dziedniecība, beidzās 2011. gada jūnijā, un tas nozīmē, ka kopš tā laika centram nav tiesību izmantot ēku, skaidro Rīgas domes Labklājības departamenta vadītāja Irēna Kondrāte. Viņa uzsver: apzinoties, ka viens no pašvaldības uzdevumiem ir veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana, SIA Rīgas nami vairākkārt aicinājusi centra vadību sakārtot šo jautājumu. Diemžēl nomnieks neatsaucies, tāpēc pērn pašvaldības uzņēmums nolēmis: līdz februāra beigām veselības iestādei šī ēka ir labprātīgi jāatstāj.
«Lielākās bažas ir par to, kur paliks šie ārsti. Mēs viņiem piedāvājām pāriet uz telpām nule izremontētajā Rīgas 1. slimnīcā, kur ir vesels korpuss, ko var izmantot ģimenes ārsti. Pusgadu risinājām sarunas, taču galu galā viņi no mūsu priekšlikuma atteicās,» teic I. Kondrāte. Iemeslu viņa nezinot, jo slimnīcas telpu nomu pat varot nosaukt par lētāko iespējamo, kas Rīgas centrā ir atrodama (3,49 eiro + PVN par kvadrātmetru, kā arī komunālie maksājumi). I. Kondrāti izbrīnot: kāpēc tieši šajā objektā ģimenes ārsti nevar atrast risinājumu? Viņa arī neizslēdz iespēju, ka Veselības centra vadība varētu būt sniegusi apakšīrniekiem (ar viņiem līgumi slēgti nelikumīgi) maldīgu informāciju un, iespējams, ārsti un pacienti neizprot izveidojušos situāciju.
SIA Rīgas nami valdes priekšsēdētāja Vineta Verika nenoliedz, ka sarežģījumi bijuši arī ar citiem Rīgas veselības centriem, taču ar pārējiem kāds risinājums ir atrasts, piemēram, dažiem, kas ieguldījuši Eiropas Savienības fondu finansējumu, līgumi top pēc citiem noteikumiem. «Mēs nevaram risināt centra problēmas viņu vietā,» uzsver V. Verika, pieļaujot, ka viss šajā SIA neesot kārtībā, par ko liecinot arī pērnā gada beigās notikusī īpašnieku maiņa.
Skaidrs esot viens, ka Rīgas nami ilgāk vairs gaidīt nav ar mieru. Nekādu variantu vairs neesot, telpas jānodod Īpašuma departamentam. Turklāt pēdējo gadu laikā ievērojami pasliktinājies ēkas tehniskais stāvoklis, tā vairs nav droša un īpašumam vajadzīga renovācija. Izsverot visus par un pret, Rīgas dome vērsusies policijā, jo pastāv aizdomas, ka no apakšīrniekiem iekasētās summas par telpu izmantošanu tā arī palikušas SIA kasē, jo diez vai ģimenes ārsti ēkā strādā, neko nemaksājot. V. Verika norādīja, ka civiltiesiskā ceļā šo strīdu neesot iespējams risināt, jo 2013. gada pašās beigās veselības centrs ir iesniedzis tiesiskās aizsardzības plānu.
Arī citas institūcijas ir ieinteresējušās par notiekošo: gan Veselības inspekcija, gan Nacionālais veselības dienests (NVD). Saskaņā ar normatīvo regulējumu medicīnas iestāde var tikt iekļauta Ārstniecības reģistrā, ja tā iesniegusi NVD virkni dokumentu, tajā skaitā – īres līgumu. Ir pamats satraukumam, ka šo četru ģimenes ārstu prakses nedarbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem un tāpēc viņi var zaudēt līgumu ar NVD.
Veselības centra vadību pārstāvošais advokāts Aldis Kalinks ir visai izvairīgs: centrs turpināšot darbu, cik vien ilgi iespējams, bet viss notiekošais ir civiltiesisks strīds, kura sakne: SIA esot ieguldījusi ēkā būtiskus kapitālieguldījumus, bet Rīgas dome liedzot tos iekļaut nomas maksā. Ja šo lietu neizdošoties atrisināt vienojoties, to risināšot tiesas veidā.
Rādīt reklāmu
