29. februāris, Ceturtdiena
Vārda dienas:
Sākuma lapa » Sabiedrība » Valsts ierēdņu skaitu samazina, pašvaldības – uzpumpē
Valsts ierēdņu skaitu samazina, pašvaldības – uzpumpē
Autors: Ilze Zālīte / NRA.lv / 11. februāris 2014, 10:36
Maza, efektīva, profesionāla un labi atalgota valsts pārvalde – sasniegt šo mērķi Latvijai nav palīdzējusi nedz krīzes gadu taupība, nedz politiķu pragmatisms.


Premjerministre Laimdota Straujuma paziņojusi, ka, iespējams, būtu jāsamazina ierēdņu štats, lai ieekonomētos līdzekļus atvēlētu mazas, profesionālas un labi atalgotas valsts pārvaldes izveidei.

Valsts pārvaldes reforma tika sākta vēl tālajā 1993. gadā. Visdrastiskāk ierēdniecība tika izpurināta krīzes gados, kad gada laikā – no 2008. līdz 2009. gada rudenim – valsts pārvalde tika samazināta par 29,41%. Tādējādi 2009. gada sākumā visā valsts pārvaldē, t. i., gan ministrijās, gan pašvaldībās, gan armijā, medicīnas jomā u. tml., strādāja 205 263 iedzīvotāji jeb 9,08% no iedzīvotāju skaita. Toreiz Valsts prezidents un valdība vienojās, ka līdz 2013. gada nogalei valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu jāsamazina līdz 8% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita, kas nozīmētu vēl aptuveni 25 līdz 29 tūkstošu cilvēku atlaišanu.

Redzams, ka visaktīvāk pildīt valdības uzstādījumu ir centušās tiešās valsts pārvaldes jeb valsts budžeta iestādes, kurās 2013. gada janvārī, salīdzinot ar 2008. gadu, nodarbināto skaits bija samazinājies par 21 tūkstoti jeb gandrīz par 27%.

Valsts kancelejas direktora vietniece valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jautājumos Eva Upīte sarunā ar NRA.lv uzsver, ka 2013. gada trešajā ceturksnī tiešās valsts pārvaldes institūcijās strādāja 57,4 tūkstoši nodarbināto, kas bija par 0,3% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. Tikmēr pašvaldību pārziņā esošajās institūcijās pērn trešajā ceturksnī strādāja uz pusi vairāk cilvēku jeb 123,2 tūkstoši personu, un tas bija par 20% vairāk nekā vēl gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka, tik tikko atkopušās no krīzes, pašvaldības atkal sākušas uzpumpēt savus apmērus un pērn notikušās pašvaldību vēlēšanas, visticamāk, šo apetīti ir tikai veicinājušas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis sarunā ar Neatkarīgo atzina, ka šī statistika nenoliedzami ir sīkākas izpētes vērta. Tomēr pašvaldības Latvijā esot autonomi veidojumi, kas tur atbildību vienīgi paši savu vēlētāju priekšā.

Statistika liecina, ka 2013. gada otrajā pusē visā valsts pārvaldē kopā strādāja 180,6 tūkstoši cilvēku. Tas nozīmē, ka krīzes gados ieplānotais skaitliskais valsts pārvaldes samazinājums praktiski ir sasniegts. Tomēr 8% rādītājs no iedzīvotāju kopskaita joprojām paliek vēlamības izteiksmē, jo Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās straujāk, nekā bija plānots. Spriežot pēc 2009. gada valdības dokumentiem, tika plānots, ka 2013. gada nogalē Latvijā dzīvos 2,2 miljoni cilvēku. Taču realitāte ir izrādījusies skaudrāka. Proti, 2013. gada 31. decembrī mūsu valstī dzīvoja 2,005 miljoni iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka, lai sasniegtu 8% rādītāju, valsts pārvalde ir jānogriež vēl vismaz par 20 tūkstošiem cilvēku.


Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Eva Upīte, ierēdņi, Laimdota Straujuma

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats