Par rīcību, kas ir radikāli pretēja Saeimas deputāta svinīgajam
solījumam, deputātu vajadzētu patriekt no parlamenta un liegt arī
iespēju kandidēt nākamās Saeimas vēlēšanās.
Šādu regulējumu piedāvā Tieslietu ministrija (TM), taču Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka tas būtu pretrunā ar demokrātijas pamatprincipiem, un rosina sodus par deputāta necienīgu rīcību padarīt bargākus.
Saskaņā ar TM ieceri ar iesniegumu par būtisku zvēresta pārkāpumu pret savu kolēģi varētu vērsties vismaz 20 deputāti. Viņu iesniegumu izvērtētu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kas par paveikto pētniecisko darbu ziņotu parlamentam, kurš balsotu par mandāta atņemšanu attiecīgajam deputātam.
Vēlamais panākts
Aizstāvības iespējas zvērestu pārkāpušajam nav liegtas, pēc mandāta atņemšanas viņš Saeimas lēmumu varēs pārsūdzēt Satversmes tiesā. Tiesā taisnību meklēt varētu arī tie 20 deputāti, kuru aicinājumu atņemt kolēģim mandātu Saeima neatbalstītu, raksta
NRA.lv.
Roberts Griškevičs, kas bija viens no idejas iniciatoriem, ir gandarīts par TM paveikto, jo, pēc viņa domām, šādi iedzīvotājiem tiek dots signāls, ka valstī goda vārdu ciena un zvērests nav tikai tukša skaņa. Viņš cer, ka tiesību speciālisti likumprojektu izstrādājuši tā, lai tas nekonfliktētu ar citiem likumiem. Kaut arī viņš nenoliedz, ka līdz šim bijuši gadījumi, kad deputāts tiešām ir pelnījis mandāta atņemšanu, R. Griškevičs neuzskata, ka šo normu vajadzētu izmantot bieži. «Ir svarīgi, ka sabiedrība pasaka – tā darīt [lauzt zvērestu] ir slikti. Tas ir svarīgāk nekā noķert un sodīt kādu,» saka iniciatīvas autors.
Ministrijas darbu izbrāķē
Savukārt komisijas deputāti uzskata, ka deputāta zvērests nav juridiski saistošs un attiecināms uz morāli ētiskajām normām, kuru pārkāpums tik bargi sodāms nevar būt. Tā vietā deputāti rosina vēl šīs Saeimas laikā veikt izmaiņas Saeimas kārtības rullī un Saeimas deputātu ētikas kodeksā.
Piemēram, par deputāta necienīgu rīcību pašlaik bargākais iespējamais sods ir rājiens no Saeimas tribīnes un publikācija oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, bet, veicot grozījumus kārtības rullī un ētikas kodeksā, varētu noteikt, ka par deputāta zvēresta laušanu deputātam varētu uz laiku liegt apmeklēt Saeimas sēdes, par kurām netiktu maksāta alga, vai ieturēt daļu algas.
Politologs Ivars Ījabs uzskata, ka sodam par būtisku Saeimas deputāta zvēresta pārkāpumu – arī mandāta atņemšanai – jābūt paredzētai normatīvajos aktos. Taču šaubas viņam rada, vai šādu pienākumu vajadzētu uzticēt pašiem Saeimas deputātiem.
I. Ījabs arī atgādina dilemmu starp vēlētāju tiesībām un iecerēto regulējumu. «Līdz šim pieņemts, ka zvērests nav juridiski saistošs. Ja reiz cilvēki vēlējušies ievēlēt Kabanovu, kas var viņiem atņemt tiesības redzēt savu Kabanovu sēžam Saeimā,» uzskata eksperts.
Ierobežo vēlētāju tiesības
Savukārt Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš uzskata, ka ministrijas izstrādātais variants ir kategoriski noraidāms, jo citiem deputātiem dod tiesības ierobežot vēlētāju tiesības.
A. Elksniņš nenoraida ideju, ka atbildības latiņu pret Saeimas deputāta zvērestu vajag pacelt, taču, pēc viņa domām, tas nav darāms tikai dažus mēnešus pirms Saeimas vēlēšanām.
Deputāts arī pievērš uzmanību, ka, pieņemot virkni likumu, lai Latvija iestātos eirozonā, koalīcijas deputāti pēc būtības ir balsojuši arī pret valsts suverenitāti, par kuras stiprināšanu tie solījuši zvērestā. Tādēļ, veidojot normatīvo bāzi zvēresta nostiprināšanai, vajadzētu būt uzmanīgākiem.
Pie likumprojekta, kas paredzētu nopietnāku sodu nekā rājienu no Saeimas tribīnes, ja tautas priekšstāvis rīkojies savam amatam nepiedienīgi vai pārkāpis zvērestu, ministrija ķērās pēc tam, kad par šādas normas ieviešanu parakstījās 13 854 vēlētāji. Sabiedrību vienoja neapmierinātība par to, ka Saskaņas centra deputāts Nikolajs Kabanovs, zvērestā apliecinot, ka latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda, tomēr parakstījās arī par referenduma organizēšanu, kurā izšķīrās piešķirt vai nepiešķirt krievu valodai otras valsts valodas statusu.
Rādīt reklāmu
