Lai gan politikā nejaušību nemēdz būt, Ministru prezidenta Valda
Dombrovska demisija, visticamāk, ir bijis emocionāls lēmums, kas kļuva
par pārsteigumu ne vien koalīcijas partijām, bet arī premjera tuvākajiem
līdzgaitniekiem.
Politiskā elite nespēj izprast sabiedrības noskaņojumu, kas pēc Zolitūdes traģēdijas ar 54 cilvēku zaudētajām dzīvībām pieprasa tūlītēju un skarbu valsts varas reakciju. Tāda nesekoja ne no Valda Dombrovska, ne no viņa vadītās valdības ministriem, no kuriem neviens negrasījās uzņemties politisku atbildību par notiekošo.
Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu vakar par atkāpšanos paziņoja Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, tādējādi uzņemoties politisko atbildību par Zolitūdes traģēdiju. Tas, savukārt, nozīmē, ka demisionēs viss Ministru kabinets un tuvākajā laikā prezidentam būs jāuzrunā cits koalīcijas veidotājs.
Politiķi neslēpj pārsteigumu
V. Dombrovska pēkšņais lēmums Saeimas gaiteņos radīja neviltotu pārsteigumu. Neizpratni neslēpa nedz koalīcijas partneri, nedz Vienotības līderi. Gan partijas vadītāja, Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa, gan Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis apgalvoja, ka nav zinājuši par premjera iekšējo lēmumu. Tikmēr Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars pauda atziņu, kam vēlāk ir piekrituši daudzi politiķi un eksperti. «Valdis Dombrovskis uzņemas politisku atbildību situācijā, pie kuras cilvēcīgi noteikti nav vainojams. Viņa lēmums ir cienījams,» pauda politiķis.
To, ka citkārt tik nosvērtais valdības vadītājs jau vairākas dienas ir emocionāli uzvilkts un neraksturīgi aizkaitināms, nevarēja nepamanīt. Aizkulisēs izskan viedoklis, ka V. Dombrovska nervozitātes pamatā ir bijuši ne vien emocionāli pārdzīvojumi par Zolitūdes traģēdiju, bet arī nespēja izprast politisko aizkulišu norises, arī Valsts prezidenta noskaņojumu. Valsts prezidents savukārt uzreiz pēc traģēdijas bija pieprasījis tūlītēju valdības rīcību vainīgo sodīšanā, par ko izpelnījās nozīmīgu sabiedrības atbalstu.
Prezidents neesot draudējis
Valsts prezidenta un premjera vakardienas tikšanās oficiālā versija liecina – prezidents premjeram neesot draudējis ar demisiju, un lēmumu aiziet Valdis Dombrovskis esot pieņēmis patstāvīgi. Tomēr neatbildēts paliek šo sarunu zemteksts. Politiskajos kuluāros izskan divas versijas. Iespējams, Valsts prezidents ir piedraudējis ar neizbēgamu demisijas pieprasīšanu, kas V. Dombrovski būtu pazemojusi daudz vairāk, tādēļ premjers bija spiests glābt savu un partijas reputāciju, aizejot brīvprātīgi. Otra versija liecina, ka Valsts prezidents sagaidīja no V. Dombrovska izlēmīgu rīcību, atlaižot virkni nozares ministru, taču premjers negribēja šādi rīkoties un izvēlējās aiziet pats. Tiesa, tikpat iespējams ir arī šīs situācijas tīri emocionāls skaidrojums – proti, V. Dombrovskis vairākas dienas mērķtiecīgi tika vests pie tās robežas, aiz kuras vairs nav atkāpšanās. Jebkurā gadījumā – vairākums neformāli aptaujāto politiķu bija pārliecināti, ka demisija tik tiešām bija emocionāla un abi valsts vadītāji esot runājuši kā vīrs ar vīru.
Sarunas ir sākušās
Līdz jaunas valdības izveides brīdim šā brīža ministri strādās pagaidu jeb tehniskās valdības statusā. V. Dombrovskis ir norādījis, ka visas sarunas par tālāko koalīciju būtu jāatliek uz nākamo nedēļu, lai netraucētu Zolitūdes traģēdijas sērām. Tāpat V. Dombrovskis ir apliecinājis, ka negrasās pretendēt uz jaunās valdības vadītāja amatu, jo tas nebūtu morāli korekti.
Jāpiebilst, ka Vienotība cer atrasties arī nākamajā valdībā un V. Dombrovskis ir aicinājis nākotnē veidot maksimāli plašu labēji centrisku koalīciju. Arī visas pārējās aptaujātās partijas atzina – ikviens parlamentā strādājošs spēks ir gatavs iesaistīties nākamās valdības veidošanā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līderis Uldis Augulis sarunā ar
NRA.lv apliecināja: pēc Zolitūdes katastrofas kādam bija jāuzņemas atbildība, un tieši Valdim Dombrovskim – kā premjeram un Vienotības līderim – var pārmest, ka pēdējos gados būvniecības normatīvi sistemātiski nīdēti. ZZS pārstāvis arī atzina, ka, neraugoties uz premjera atkāpšanās pareizo raksturu, valsts tomēr tiek atstāta sarežģītā momentā. Proti, visas labējās partijas savā starpā esot tik ļoti sanīdušās, ka spēja vienoties darbam nākamajā valdībā būs stipri apgrūtināta. «Ir novilktas pārāk daudzas sarkanās līnijas. Vai labējās partijas vispār spēs sarunāties?» retoriski vaicāja politiķis.
Tikmēr Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītājam Jānim Urbanovičam un viņa vietniekam Valērijam Agešinam notikušais neesot bijis pārsteigums. «Veiksmes stāsts ir izgāzies,» pauž V. Agešins, apliecinot – ja prezidents sauks, Saskaņas centrs būs gatavs sadarboties ar visām partijām. Jebkurā gadījumā ir pašsaprotami, ka lielākie ieguvēji no radušās situācijas būs abi opozīcijas spēki, jo īpaši zaļzemnieki.
Rādīt reklāmu
