«Latvija ir konkrēta valsts, un arī tās patriotiem jābūt konkrētiem. Mēs
nevaram mīlēt kādu abstraktu Latviju nākotnē vai pagātnē; mums ir jāmīl
šodienas Latvija, kāda tā ir un kāda tā spēj būt,» pirmdien,
18.novembrī, Latvijas parlamentā uzrunājot Latvijas Republikas
proklamēšanas 95.gadadienai veltītās Saeimas svinīgās sēdes dalībniekus,
uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).
Saeimas priekšsēdētāja klātesošajiem atgādināja, ka šogad svinam gan Latvijas 95.gadadienu, gan pulcējāmies, lai atzīmētu 25 gadus kopš Latvijas Tautas frontes dibināšanas: «Šīs divas gadadienas ir kā zīmes, kas mums burtiski liek apstāties, domāt un runāt par savu valsti, tās pamatiem un pamatos ieliktajām vērtībām. Šīs divas gadadienas ir kā apstāšanās zīmes, kas aicina ieraudzīt pašiem sevi gandrīz gadsimtu ilgā laikposmā, ieraudzīt nepārtrauktību un tautas gara spēku.»
Āboltiņa atzina, ka pēdējos gados sabiedrībā daudz runāts par patriotisma jēdzienu, raksta
Apollo.lv. «Patriotisms nav algebra – to nevar iemācīt kā vispārīgus principus. Patriotisms nozīmē piederības sajūtu. Tas nozīmē mīlēt savus līdzcilvēkus un savu Tēvzemi kā unikālu, kā mūsu vienīgo valsti. Ne tādēļ, ka tā būtu vislabākā, vērtējot pēc iekšzemes kopprodukta vai vidējās algas, bet gan tādēļ, ka mūsējā, konkrētā. Mēs lepojamies ar to, ka Latvijas karogs plīvo blakus citu Eiropas Savienības valstu karogiem. Mums kļūst silti ap sirdi ikreiz, kad redzam Latvijas karogu kādā ārvalstīs notiekošā koncertā, sporta sacensībās vai uz NATO karavīra pleca,» pauda Saeimas priekšsēdētāja.
«Šovasar, sastopot ar mīlestību un izdomu sakopto dārzu saimniekus Nīcas novadā, sava novada patriotus un liliju audzētājus Vecumnieku novadā un šīs brīnišķās idejas aizsācēju, selekcionāru, dārzkopi, 90 gadus jauno Jāni Vasarieti, es redzēju, cik nesavtīgi visi šie ļaudis dara savu darbu un cik dāsni pašu radītajā viņi dalās ar līdzcilvēkiem un veido mūsu Latviju sakoptāku un skaistāku. Konkursa «Sējējs» nominācijas «Ģimene lauku sētā» laureātu Vaičuļu ģimenes rokas izstaroja darba tikumu, ar ko mēs lepojamies kā mūsu tautai kopumā piemītošu. Šī ģimene saimnieko zemnieku saimniecībā «Zundi» Dagdas novadā, un arī viņu darbs ir ieguldījums mūsu visu kopīgā nākotnē,» uzsvēra Āboltiņa.
Saeimas priekšsēdētāja arī minēja, ka pavisam nesen Filadelfijas Brīvo latvju biedrībā viņai bija iespēja pārliecināties, ka Filadelfijas latviešu saimnieču ceptie pīrāgi garšo tieši tāpat kā šeit – Latvijā – dzīvojošo mammu un vecmāmiņu ceptie.
Pievēršoties mūsu valsts vietai starptautiskajā arēnā, Āboltiņa atzina, ka Latvijai kā suverēnai valstij ir intensīvi jāattīsta attiecības ar saviem starptautiskajiem partneriem. «Arī šajā ziņā mēs reizēm iedomājamies, ka līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO visas problēmas ir atrisinātas, ka Latvija var atļauties ignorēt tos jautājumus, kurus mums uzdod starptautiskā vide. Taču Eiropa un pasaule šobrīd strauji mainās. Šādā situācijā nekas nav svarīgāks par nepārtrauktu dialogu ar saviem sabiedrotajiem. Latvija ir uzticams partneris tajās starptautiskajās organizācijās, kurās tā piedalās,» apliecināja Saeimas priekšsēdētāja.
Āboltiņa atgādināja, ka nākamgad svinēsim desmit gadus, kopš esam NATO un Eiropas Savienības dalībvalsts: «Šis laiks ir pagājis ātri. Tomēr sadarbība ar mūsu transatlantiskajiem un Eiropas partneriem nedrīkst kļūt rutinēta. Tieši no šādas perspektīvas ir jāraugās arī uz 2015.gadā gaidāmo Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē – ir jādomā par savu īpašo vēstījumu, prioritātēm un piedāvājumu Eiropai. Šī ir reize, kad Latvijas politiķiem būtu jācenšas uz mirkli nolikt malā savas ikdienas domstarpības un panākt, lai Latvijas vārds un mūsu vērtības godam atbalsotos Eiropā un pasaulē.»
Apstākļos, kad Latvijas iedzīvotāju skaits tikai pavisam nedaudz pārsniedz divus miljonus un pastāvīgi samazinās, ir svarīgi apzināties - Latvijas valstij ir svarīgs katrs tās pilsonis, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Šajā kontekstā Āboltiņa minēja spēkā stājušos Pilsonības likuma grozījumus, kas ļauj ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem saglabāt piederību savai valstij. «Tas bija mūsu parāds tiem, kas ar Latviju sirdī dzīvoja visus trimdas gadus. Tā ir juridiska drošība svešumā dzimušiem bērniem, kas vēlēsies atgriezties vecāku dzimtenē. Lai arī pasaule mums visiem ir atvērta, Latvija joprojām ir laba vieta, kur dzīvot un veidot savu nākotni,» raksturojot dubultpilsonību pieļaujošos likuma grozījumus, sacīja Āboltiņa.
Savā runā parlamenta priekšsēdētāja pieskārās arī pēdējos mēnešos aktuālajai diskusijai par Latvijas valsts pamatprincipiem, kuru ir raisījis Satversmes preambulas projekts, uzsverot, ka «dzīvā interese par šo jautājumu nav nejauša. Acīmredzot pēdējo gadu laikā, kamēr esam saspringti risinājuši ikdienas uzdevumus, daudz kas ir palicis neizrunāts un nesaprasts. Acīmredzot tās vērtības, kas Satversmē tika pieņemtas kā pašas par sevi saprotamas, ir nepieciešams izteikt un apstiprināt daudz tiešākos vārdos».
Rādīt reklāmu
