Ceturtdien pie Saeimas piketā pulcējās ap 2000 pedagogu un zinātnieku.
Viņi ar svilpieniem izteica savu noraidošo attieksmi pret valsts budžeta
projektu un skaļi pieprasīja lielākas algas.
Ja netiks uzklausīti un pozitīvu izmaiņu nebūs, izglītības darbinieki ir apņēmības pilni turpināt protesta akcijas – līdz pat streikam.
Daudzi protestētāji, kas bija ieradušies no visām Latvijas malām, turēja rokās plakātus, kas pauda: Ļaujiet skolotājiem dzīvot, nevis eksistēt! Krīze beigusies, atdodiet algas! Izbeidziet genocīdu pret zinātniekiem! Valdība, nenovērsies no augstākās izglītības un zinātnes! Politiķi, nedzeniet latviešus svešumā! Ik pa laikam starp svilpieniem skanēja arī skaļi saucieni: «Algas! Algas!»
Vieni no pirmajiem, kas ieradās pie protestētājiem, bija Valsts prezidents Andris Bērziņš un izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, bet no Saeimas deputātiem gan tikai daži piestāja uz īsu brīdi aprunāties. A. Bērziņš piekrita, ka pedagogu algas ir tiešām zemas, bet viņš gan nedomā, ka nākamā gada budžetā tiks izdarītas vērā ņemamas izmaiņas. Savukārt ministrs uzsvēra, ka tiek strādāts, lai situāciju uzlabotu, tomēr tas ir nepietiekami. It īpaši tas skāris pirmsskolas pedagogus, kuri algu ziņā ir visvairāk apdalīti. Diemžēl ar dažiem mēnešiem nepietiekot, lai izglītība kļūtu par valdības prioritāti. Attiecībā uz streiku V. Dombrovskis aicināja pedagogus izsvērt, vai tas būtu vajadzīgs un vai galu galā no tā necietīs bērni.
Latvijas Izglītības un zinātnieku darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško saņēmusi atbalstu no Eiropas izglītības darbinieku arodbiedrības, kas nosūtījusi vēstuli arī Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim, aicinot palielināt finansējumu nozarei. «Eiropas kolēģi rausta plecus nesapratnē par tādu algu palielinājumu, ko mums piedāvā valdība, – 20 eiro apmērā. Viņiem šādas summas nav prātam aptveramas,»
NRA.lv skaidroja I. Mikiško, kura arī pārliecināta par to, ka protesta akcijas jāturpina.
Par vienotību lielu prieku pauda arī citi arodbiedrības darbinieki un arī pedagogi, kuri ir pārliecināti, ka tikai tā var panākt pozitīvas izmaiņas. Ja uzlabojuma nebūs, turpināsies skolotāju izbraukšana no Latvijas. Tas uztrauc arī Valkas un Smiltenes novada izglītības darbiniekus, kurus pārstāvēt uz Rīgu bija atbraukuši ap trīs desmiti satrauktu pedagogu, apliecināja Valkas pirmsskolas iestādes Pasaciņa darbiniece Ritma Pedece. Neapmierinātībai ir pamats, jo algas nevis kāpušas uz augšu, bet pat apcirptas. «Gribētos vienu – lai tās būtu tādas, kādas tās bija pirms krīzes. Vai tas nav taisnīgs lūgums?» Galu galā, ja nekas nemainīsies, tas atsauksies ne tikai uz izglītības sistēmu, bet visu Latviju, jo īpaši laukiem, kur acīm redzami ar katru gadu kļūst tukšāks un tukšāks. «Ir skumji noskatīties, kā tas viss notiek, un nespēt mainīt. Ļoti gribētu, lai tomēr sāktos kāpiens augšup. Vai tiksim sadzirdēti, to laiks rādīs. Tas nav no mums atkarīgs,» norādīja R. Pedece.
Liepājas 8. vidusskolas skolotāja Dace Balode, kas tikko uzklausījusi, ko liepājniekiem paudis ministrs, teica, ka viņai visvairāk nepatīkot, ja melo un stāsta, ka pedagogiem pieliek algas. «Nekā tāda nav! Tieši otrādi – daudzi šogad saņem mazāk. Gribas tikai dzirdēt godīgu atzīšanos, ka no 1. septembra ir samazinājušās algas. Nu labi: kategorijām tika piemaksas, bet tas arī ir nieks, salīdzinot ar darbu, kas tiek ielikts. Bet ir taču tie, kam nav šīs pakāpes, tajā skaitā – jaunie skolotāji. Uz papīra – 280 latu!» Turpat stāvošā skolotāja vēl skumji piebilda, ka tad, kad samaksā komunālos maksājumus, maciņā nepaliek gandrīz nekas. Ar ko tad lai dzīvo?
***
Irēna OPŠTEINE, Liepājas pilsētas arodorganizācijas vadītāja:
– No Liepājas puses esam atbraukuši ap 90 cilvēku. Jūtamies vienoti, arī tie, kas palika strādāt skolās un bērnudārzos, ir sirdī ar mums un bija ar mieru uzņemties papildu slodzi, aizvietojot uz Rīgu atbraukušos. Esot šeit, gribas tiešām būt beidzot sadzirdētiem un saukt skaļā balsī: attopieties, ja neko nemainīsiet, turpināsies skolotāju aizbraukšana uz ārzemēm! Viņi to negrib darīt, bet ir spiesti! Diemžēl lielas ticības ministram nav, jo viņš nav cīnītājs.
Signe PETREVICA, matemātikas skolotāja no Liepājas:
– Visu laiku tikai stāsta – krīze ir pāri, krīze ir pāri. Veiksmes stāsts, veiksmes stāsts! Bet algas to neparāda. Es šogad saņēmu pat 100 latu mazāk nekā pērn. Te tiek runāts par slodzi. Mēs būtu priecīgi strādāt tikai to, bet ar to taču nav iespējams izdzīvot. Ticība izmaiņām? Domāju, ka ar šīm akcijām nepietiks. Pieļauju, ka var nākties arī streikot, pārtraucot mācību procesu. Varētu pat centralizēto eksāmenu laikā sarīkot streiku. Nelabosim centralizēto eksāmenu darbus! Iespēju ir daudz!
Andris TEIKMANIS, Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors:
– Skatieties, kas notiek! Trakas lietas! Bet runa jau nav tikai par algām, bet par valsti kopumā. Sajūta tāda, ka tiek īstenota sazvērestības teorija. Un tā birokrātija kļūst arvien blīvāka un grūtāk pārvarama. Ar vienu šo aktivitāti noteikti to nevarēs caursist, jo valdība pa šiem gadiem ir uzaudzējusi biezu ādu. Domāju, ka te var līdzēt tikai streiks. Skaidrs, izglītības darbinieki grib stabilitāti un noteiktību, bet es neredzu īpaši optimistisku scenāriju. Diez vai turpmākajos gados arī kas var mainīties – un tas attiecas uz augstāko izglītību un zinātni.
Pēteris KRĪGERS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs:
– Prieks, ka cilvēki piedalījās, bet diemžēl neradās sajūta, ka viņi tajā ēkā tika sadzirdēti. Tā nu ir: mums ir divas Latvijas – viena, ka ir Saeimas namā, otra – ārpusē, un durvis starp tām ir pārāk lielas un smagas, lai spētu saklausīt, ko cilvēki runā. Bija jau daļa deputātu, kas pienāca pie piketētājiem, bet valdošās koalīcijas deputāti lielākoties šmauca garām, īpaši no Vienotības. Šķiet, ka viņiem tauki izauguši tik biezi, ka nav nekādas neērtības sajūtas. Bet jāturpina akcijas ir, jo – ja akmeni nekustinās, ūdens tam apkārt netecēs.
Rādīt reklāmu
