Suņi rej, bet karavāna iet tālāk – tā pašlaik virzās Rīgas domes plāns
ieviest atšķirīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas galvaspilsētas un
citu Latvijas reģionu iedzīvotājiem. Kamēr domes ieceri apstrīd
Satversmes tiesā un parlamentā, tikmēr daudzi rīdzinieki jau ir
pasteigušies pieteikties «rīdzinieka kartei».
Kā zināms, Rīgas dome ir nobalsojusi par izmaiņām sabiedriskā transporta cenu politikā, paredzot, ka no 1. janvāra galvaspilsētā deklarētajiem iedzīvotājiem līdzšinējo 50 santīmu vietā būs jāmaksā 42 santīmi, bet reģionos dzīvojošie par katru braucienu maksās divreiz dārgāk jeb 84 santīmus.
Kamēr liela daļa rīdzinieku plānotās izmaiņas uztvēruši ar sajūsmu, tikmēr citu pašvaldību iedzīvotāji kategoriski tām nepiekrīt.
Sociālās atmiņas pētniecības centra vadītājs un Tartu universitātes pasniedzējs Mārtiņš Kaprāns vakar paziņojis par vēršanos Satversmes tiesā, apstrīdot Rīgas vadības lēmuma atbilstību pamattiesībām. M. Kaprāns uzskata, ka galvaspilsētas pašvaldības vēlme, šķirot fiziskās personas pēc to izcelsmes un reģionālās identitātes, ir pretrunā ar Satversmē nostiprinātajām pamattiesībām brīvi pārvietoties, kā arī pārkāpj Eiropas Savienības tiesības.
Tikmēr partija Vienotība, kuras nelielā pārstāvniecība Rīgas domē liedz ietekmēt procesus pašvaldības līmenī, cenšas plānoto kārtību noairēt parlamenta līmenī un ir iesniegusi grozījumos Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Deputāti rosina ar likumu liegt izmantot iedzīvotāju deklarēto dzīvesvietu kā iemeslu atšķirīgas braukšanas maksas noteikšanai sabiedriskajā transportā. Vienotības Rīgas domes bloks aizvakar vērsās pie Rīgas satiksmes, pieprasot izvērstu un ekonomiski pamatotu skaidrojumu par to, kā tiek aprēķināta viena brauciena pašizmaksa, kas ir ņemta par pamatu nerīdzinieku maksas noteikšanai. Politiķi arī neslēpj, ka saņemtos dokumentus izmantos, lai tiesā apstrīdētu ekonomiski nelietderīgo lēmumu celt cenas nodokļu maksātāju dotētā transportā.
Savukārt internetā ir sākusies parakstu vākšana pret biļešu cenu diferencēšanu Rīgas transportā, un šobrīd minēto iniciatīvu jau ir parakstījuši vairāk nekā 7,7 tūkstoši cilvēku. Kad tiks savākti 10 000 parakstu, iniciatīvu iesniegs skatīšanai Saeimā.
Jāpiebilst, ka kauja ap sabiedriskā transporta biļešu cenām ir aktualizējusi arī sen kritizēto dzīvesvietas deklarēšanas sistēmu, kas pašlaik pieļauj nepatiesu adrešu uzrādīšanu. Iespējams, baidoties, ka liela daļa Latvijas iedzīvotāju, vēloties nodrošināties ar lētiem braucieniem Rīgā, fiktīvi deklarēsies Rīgā, Ministru kabineta komiteja šonedēļ vienojās par nepieciešamību līdz nākamā gada vidum izstrādāt Dzīvesvietas deklarēšanas likuma grozījumu projektu, paredzot stingrākas prasības šajā jomā. Premjerministrs ir uzdevis Iekšlietu ministrijai sagatavot kārtību, kādā īpašnieks var aizliegt trešajām personām deklarēties savā īpašumā. Tāpat jāparedz, ka bezstrīdus kārtībā var izdeklarēt nepamatoti deklarējušās personas vai kapitālsabiedrības. Tikmēr Rīgai maksimāli liels deklarēto iedzīvotāju skaits būtu izdevīgs, jo pašvaldība par katru tās teritorijā dzīvojošo rīdzinieku saņem iedzīvotāju ienākuma nodokļa atskaitījumus.
Rādīt reklāmu
