Kaut kādu iemeslu dēļ neuzticoties Valsts kontroles (VK) darbam, Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākusi auditēt
pašvaldības, kuras nule jau ir izauditētas krustu un šķērsu.
Tās par pagājušā gada pārskatiem saņēmušas aizrādījumus, rekomendācijas vai atzītas par labām grāmatvedēm. Gājis visādi – kaut kur ceļi nav reģistrēti zemesgrāmatā, kaut kur nepareizi aplēsta mežaudžu vērtība, kaut kur lietota nelicencēta datorprogrammatūra. Tagad pārkāpumi un nepilnības jānovērš, taču arī atskaitīšanās jāsāk pilnīgi no jauna. Īpaši jau priekšzīmīgo pašvaldību vadītāji ir neizpratnē par šādu demisionējošā ministra Edmunda Sprūdža rīcību. Ventspils gadījumā tas izskatās pēc prastas sariebšanas, raksta
NRA.lv.
VK savā revīzijā vērtēja 25 pašvaldību gada pārskatus un budžetus – gan pilsētas, gan novadus. Šādu pašu skaitu pašvaldību tagad pārbaudīs arī VARAM, un vismaz sešām pašvaldībām šis būs atkārtots audits: Baltinavai, Beverīnai, Ciblai, Jaunpiebalgai, Raunai un Ventspilij. Turklāt tas – neskaitot vēl pašu pašvaldību pasūtītos ikgadējos neatkarīgu revidentu auditus, kas arī tiek saskaņoti ar VK.
Jāatskaitās 18 iestādēm
Pašvaldību ministrija gan uzstāj, ka ministrijas auditu, izrādās, nedrīkst dēvēt par auditu. Valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs skaidro, ka pašvaldībās uz vietām netiks veikts audits, bet gan «iegūta informācija no pašvaldībām, lai audita ietvaros varētu izvērtēt pašvaldību uzraudzības iekšējās kontroles sistēmas darbību». Taču pēc būtības tas vienalga ir audits, kaut vai par pieredzes apmaiņas vizīti tiktu nosaukts. Latvijas Lielo pilsētu asociācija uzskata, ka šī ministrijas pārbaude ir nelikumīga, jo likumā paredzētajā kārtībā nav saskaņota ar pašvaldībām. Tāpēc lūgums iejaukties nosūtīts Ministru prezidentam. Asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis skaidro: «Mums nav bail no pārbaudēm, bet mēs esam pret nekorektu rīcību.» Pēc šāda precedenta arī citas ministrijas tikpat labi sāks uzskatīt par savu pienākumu braukāt apkārt un bezjēdzīgi rakāties pašvaldību grāmatvedībā. Un tālu no tā nav. Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis sarēķinājis, ka jau šobrīd pilsētu un novadu administrācijas atskaitās 18 dažādām iestādēm, neskaitot galveno kontroles elementu – neatkarīgu auditu, ko pašvaldības pašas ieviesa deviņdesmito gadu sākumā. «Dublēšanās pakāpe ir ārkārtīgi augsta,» atzīst padomnieks, atgādinot, ka tas arī maksā naudu.
Jārēķina cauruļkvadrātmetri
Ciblas novads ir viens no tiem, kam jāatskaitās no jauna. Mērs Juris Dombrovskis par ministrijas mērķiem ir neziņā. Jā, VK revīzijā par pagājušo gadu izteica dažus aizrādījumus, taču nekas nav izšķērdēts, nekas nav attiecīgi uzrēķināts. Un par prasību aprēķināt pašvaldībai piederošo cauruļvadu daudzumu arī kvadrātmetros vēl varētu pastrīdēties. «Es nesaprotu, ko te vēl var pārbaudīt un kam tas vajadzīgs. Mums taču arī budžets ir maziņš, esam viena no desmit mazākajām Latvijas pašvaldībām!»
Liels budžets ir Ventspilij, jo tā attiecīgi ir viena no lielākajām pašvaldībām. Taču arī te atkārtota pārbaude ir lieka. Pilsētas mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska skaidro, ka šogad VK bija pārbaudē par datorprogrammu nodrošinājumu pašvaldībā. Pērn VK analizēja ostas darbību. Katru gadu domes nolīgtie revidenti veic revīziju par grāmatvedības kārtošanu. Pirms revīzijām revidenti dodas uz tikšanos ar VK pārstāvjiem, kur saņem papildu norādes, ko nepieciešams pārbaudīt. Tad revidenti atbilstoši veic revīziju un iesniedz VK atskaiti.
Purina jau izpurinātos
Ventspils domes finanšu nodaļas vadītājs Kaspars Vitenbergs stāsta, ka VK kontroles revīzijas ziņojumā par 2012. gadu pašvaldību budžetos Ventspils pieminēta trijās vietās – faktu konstatācijas līmenī, piemēram, saistībā ar uzkrājumu veidošanas metodiku. Un nekādu pārkāpumu. Kāpēc tagad nepieciešama atkal jauna pārbaude? Domes finansists nezina: «Nav neviena racionāla argumenta. Mēs jau esam izpurināti pa vīlēm.»
Vides ministrija ar jēdzīgu paskaidrojumu sniegšanu sevi tradicionāli neapgrūtina.
Rādīt reklāmu
