Novembra beigās, decembra sākumā gaidāms pirmais Rīgas domes izdevuma
«Riga.lv» numurs, vēsta Latvijas Televīzijas «De facto» raidījums.
Tas plānots A4 formātā, 24 lapaspuses drukājot latviešu un tikpat daudz vēl krievu valodā. «Riga.lv» veidošanā būs iesaistīti gan domes sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieki, gan ārštata autori. Taču finansētāji (caur domi un pašvaldību kapitālsabiedrībām) - paši rīdzinieki.
Pēc «Latvijas pasta» datiem, Rīgā ir 327 267 pastkastīšu dzīvojamo namu kāpņu telpās un pie privātmājām. Zīmīgi, ka šis pats skaitlis varētu attiekties arī uz avīzes aptuvenajām izmaksām. Uz «De facto» jautājumu par to, vai plānotie izdevumi mērojami 300 – 400 tūkstošu latu apmērā, Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Laila Ivāna norāda, ka «tas ir skaitlis, ar ko mēs sākotnēji varam operēt, bet to vēl pateiks iepirkums gan par tipogrāfiju un papīru, gan piegādi».
Domes amatpersonas avīzi dēvē par «rīdzinieku rokasgrāmatu». Taču vai tā nekļūs par platformu Rīgas mēram Nilam Ušakovam (SC), lai pirms nākamgad plānotajām Eiropas parlamenta un Saeimas vēlēšanām, stāstot par saviem «labajiem darbiem», vairotu «Saskaņas centra» atbalstītāju skaitu? «De facto» izpētītais liecina, ka tieši šādam mērķim kalpojuši iepriekšējie pašvaldības izdevumi.
Rīgas domes avīzēm vienmēr ir bijis īss mūžs. Tās dzīvojušas tikai līdz vēlēšanām. Šīs avīzes bieži vien veidoja it kā ar Rīgas domi nesaistīti uzņēmumi. Piemēram, pirms pāris gadiem iznākušo «Pastnieku», izdeva kāda mazpazīstama firma. Tā redaktors gan bija bijušais domes darbinieks. Mēnesī, kad notika 11. Saeimas vēlēšanas, pilsētas nedēļas avīze «Pastnieks» publicēja vairākus rakstus, kuros bija redzamas Rīgas domes amatpersonas. Tā, piemēram, ir atrodams raksts par to, ka «Ušakovs godina izcilus zinātniekus». Savukārt deputāte Irina Vinnika pārliecinās, ka «ar ratiņiem var braukt arī pa kāpnēm». Divas dienas pirms pašām vēlēšanām – jauns «Pastnieka» numurs. Tajā raksts par to, ka Ušakovs «gājējiem atklāj jaunu tiltu pār Ulmaņa gatvi». Drīz pēc vēlēšanām «Pastnieku» pārtrauca izdot.
Tāpat bija ar līdzīgām avīzēm iepriekš. Rīgas mēra Jāņa Birka (TB/LNNK) laikā, reizi mēnesī iznāca «Rīgas Pilsētas Vēstis». Pašvaldību vēlēšanas bija 2009. gada jūnijā. Interesanti, ka tieši mēnesi pirms tam – maijā - «Rīgas Pilsētas Vēstis» sastāvēja tikai no intervijām: ar Rīgas mēru Jāni Birku, ar tā laika vicemēru Jāni Dinēviču, kā arī ar deputātu Andri Ameriku un vēl ar citiem politiķiem. Jāpiebilst, ka vēlēšanās Birks zaudēja. Viņa vietā nāca Ušakovs un «Rīgas Pilsētas Vēstis» vairs neiznāca, raksta
Apollo.lv.
Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām pārtrauca izdot arī Rīgas domes informatīvo izdevumu «Rīgas Vēstis». Tās tapa laikā, kad Rīgas saimnieks bija Gundars Bojārs. Līdz ar to rodas pamatots jautājums, vai jauno izdevumu nesagaida priekšteču liktenis? Uz to Ivāna vien norāda, ka «tas būs atkarīgs no tā, kā rīdzinieki to uzņems».
Šogad pirms pašvaldību vēlēšanām Rīgas mērs Ušakovs un vicemērs Andris Ameriks (GKR) gozējās «zilajos ekrānos» ar savu «atskaiti par padarīto». Toreiz to apmaksāja politiskās partijas. Taču līdz ar domes jauno izdevumu, abi politiķi iesākto varēs turpināt - nu jau par rīdzinieku naudu. Ušakovs tam iebilst, norādot, ka «ir ļoti precīzs likums, kas var parādīties, kas nevar parādīties pašvaldību izdevumos pirms vēlēšanām. Šajā situācijā, ja, piemēram, deputāts Ozoliņš pieņem lēmumu piedalīties Eiropas parlamenta vēlēšanās, tad ir absolūti skaidrs, ka viņš nekad nevarētu parādīties šajā avīzē pat, ja viņš atklātu visus pagalmus Rīgā.» Tā kā Ušakovs, visticamāk, vēlēšanās nestartēs, viņam likums neaizliegs gozēties «Riga.lv» lapaspusēs. Taču tieši Ušakovs ir redzamākais «Saskaņas centra» politiķis.
Visticamāk Ušakovu redzēsim arī citos medijos. Piemēram, šogad dome dažādiem plašsaziņas līdzekļiem samaksājusi vairāk nekā 90 tūkstošus latu. Visvairāk tērēts televīzijām: LNT (20 000 latu) un Pirmajam Baltijas kanālam (15 000 latu). Turklāt virkni pasūtījumu mediji saņēmuši arī no pašvaldības uzņēmumiem, kuros Rīgas domei pieder kontrolpakete. Reizēm gan viņu tēriņi vērtējami pretrunīgi. Iespējams tāpēc, uzņēmumi izlietotās naudas summas atklāj nelabprāt. Līdz nedēļas beigām «De facto» datus saņēma vien no dažām kapitālsabiedrībām. No tā secināms, ka vislielāko summu reklāmai un sabiedrības informēšanai atvēlējis «Rīgas Centrāltirgus» - 70 430 latu. «Rīgas siltums» par savas avīzes izdošanu un dažādiem sludinājumiem kopumā izlietojis aptuveni 50 504 latu, RPSIA «Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs» - aptuveni 1 546,39 latu, savukārt «Rīgas serviss» šādi izdevumi nav bijuši.
Taču kopējie tēriņi ir krietni lielāki. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:baltica» izpētījis, ka pērn Rīgas dome un pašvaldību kapitālsabiedrības ar medijiem noslēgušas līgumus par summu, kas pārsniedz 600 tūkstošus latu. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:baltica» direktore Inga Spriņģe secinājusi, ka «Ušakova kungs vienmēr saka, ka galvenais mērķis, kāpēc šie pašvaldību uzņēmumi pērk šo reklāmu, ir informēt par savu darbību, bet mēs paskatījāmies tās preses relīzes, ko šie uzņēmumi sūta. Katru dienu ir kādas piecas ziņas. Vienmēr pirmā ziņa bija par to, ko labu ir izdarījis Ušakovs vai Ameriks. Tāpēc nav patiesība, ka galvenais mērķis ir uzņēmumiem reklamēt savu darbību.»
Būtiskākais, ka bieži vien ne lasītājs, ne klausītājs, ne skatītājs pat nevar atšķirt, kura publicētā vai izskanējusī informācija ir pašvaldības apmaksāta, kura nē. Tāpat tikai daļu iedzīvotāju interesēs, kurš ir pastkastītē nonākušā laikraksta izdevējs.
Rādīt reklāmu
