Krievija apgalvo, ka šajā nedēļā notikušajās militārajās mācībās «Zapad
2013» piedalījušies ne vairāk kā 13 tūkstoši militāristu, savukārt
novērotāji aplēsuši, ka to bijis vismaz 100 tūkstoši. Kā skaidro
Austrumeiropas pētnieks Andis Kudors – Krievija šādi šmaucas, lai
ievērotu starptautiskos līgumus, vēstī TV3 raidījums «Nekā personīga».
Kudors raidījumam norādījis: «Tas, ko viņi ir pieteikuši, ka tur oficiāli ir 12 900 karavīri, kas piedalīsies. Tas saistīts ar EDSO Vīnes dokumentu, kur noteikts, ja ir 13 000 dalībnieku, tad kontroles princips, kā tiek iesaistīti citu valstu novērotāji, ir daudz ciešāks. Tagad viņiem ir mazāk pienākumu rādīt detaļās, ko viņi dara.»
Oficiāli tajās izspēlēta teroristu apkarošana, lai gan mērogs un iesaistītā tehnika rāda, ka Krievija atsākusi bruņošanos un Rietumiem atgādina par savu varenību. Un pirmo reizi ar lielvalsts armijas varenību klātienē ataicināti pārliecināties Latvijas novērotāji, raksta
Apollo.lv.
Tas, ka izspēlēts kas vairāk nekā tikai teroristu apkarošana, rāda izmantotā stratēģija – armija rīkojusies, kā pēc Krievijas militārās doktrīnas būtu jāveic sagatavošanās uzbrukumam. Sākumā notiek izlūkošana - ar to skaidrojami biežie Krievijas kara lidmašīnu manevri gar Baltijas un Skandināvijas robežu. Tam seko kiberuzbrukumi. Iespējams, tikai sakritība, bet šajās dienās no ierindas izgāja Stokholmas sabiedriskā transporta e-biļešu sistēma. Zināms, ka «CERT - Latvijas IT drošības incidentu novēršanas institūcija» Krievijas mācību laikā strādāja pastiprināti, lai novērotu iespējamos Krievijas hakeru uzbrukumus Latvijai.
Krievija mācībām gatavojusies arī informatīvajā telpā. Laikrakstos un internetā karikatūrās izsmieti Baltijas valstu politiķi. Internetā parādījušās mums neglaimojošas animācijas filmas par Baltijas valstu armiju mazspēju.
Mūsu Valsts prezidents Andris Bērziņš, kuram Satversme uzticējusi arī Latvijas armijas virspavēlnieka pienākumus, līdz šim par Krievijas spēka demonstrēšanu klusēja. Pēc atgriešanas no ASV viņš nu devies ikgadējā atvaļinājumā un raidījumam nosūtīja rakstisku komentāru.
«Krievijas militārā spēka demonstrēšana pie NATO valstu robežas nav nekas pārsteidzošs un nekas jauns. Acīmredzot Krievija to dara ar mērķi demonstrēt savu militāro spēku, jo labi apzinās arī NATO spēku. Vēl nesen notikušajā vizītē Baltajā namā ASV augstākās amatpersonas apliecināja, ka NATO līguma 5.paragrāfs attiecībā pret Baltijas valstīm ir spēkā un ASV to pildīs, ja šāda nepieciešamība rastos,» vēstījis Bērziņš.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) sacījis: «Man šķiet, ka šeit ir vismaz divi iemesli, kāpēc dažam labam viedoklis varētu būt atšķirīgs nekā man. Viens – tas varētu būt saistīts arī ar Krievijas ekonomiskajām interesēm Latvijā. Jo nenoliedzami ekonomika spēlē svarīgu lomu arī politikā un tas, kādi investori šeit nāk, tas, kādus ekonomiskos mērķus mēs izvirzām, tas ietekmē politiku. Un otrs – protams, ar zināšanām. Man atšķirībā no citiem politiķiem vai ministriem ir dota tā privilēģija iepazīties un izmantot tās zināšanas, kas citiem arī varbūt nav pieejamas.»
Austrumeiropas politisko pētījumu centra vadītājs uzskata, ka reakcijai no vadošo Latvijas politiķu puses vajadzēja būt pārliecinošākai. Piemēram, ārlietu ministrs pie sevis varētu izsaukt pie sevis mācībās iesaistīto valstu vēstniekus, lai prasītu paskaidrojumus par mācību vērienu un mērķi.
Kudors sacīja: «Jābūt drusku tādai tiešākai sarunai. Tas tomēr ir nepieciešams. Ja nē – mēs kaut kā tēlojam līdzi Krievijai – viņi tēlo, ka scenārijs ir teroristu apkarošana un mēs tēlojam, ka mēs nezinām, ka scenārijs ir karošana tai skaitā mūsu teritorijās, nu tad arī ir tā jocīgi.»
Latvijas četriem novērotājiem savām acīm bija ļauts nolūkoties uz Krievijas militārajām mācībām klātienē, tomēr mūsu armijnieki uz to raugās reālistiski – lielas jēgas no kopumā 60 ārvalstu novērotāju piedalīšanās nav un ziņas par patiesajiem apmācību apmēriem jāmeklē citādos veidos.
Latvija aicinājumu piedalīties saņēma pirms trim nedēļām, Rīgas konferences laikā. Savukārt igauņi to gaidīja līdz pēdējam brīdim. Kad ielūgums atnāca, novērotājam radās problēmas ar Baltkrievijas vīzas saņemšanu un uz mācībām viņš tā arī netika.
Vienlaikus ar mācībām Krievijā Latvijas valdībai aiz slēgtām durvīm militāristi atrādīja apkopoto militāro draudu analīzi. Par draudiem drošībai Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieks Indulis Krēķis iepazīstināja arī Saeimas nacionālo drošības komisiju.
23.oktobrī Saeimai solīts pilns mācību izvērtējums.
Visticamāk, pēc tam tiks mainīts Latvijas aizsardzības plāns. Arī tāpēc, ka burtiski tikko Krievija Baltkrievijas pilsētā Lidā izvietojusi lidlauku bumbvedējiem un iznīcinātājiem, bet Krievijas pilsētā Ostrovā – tikai 150 kilometru no Daugavpils, nobāzēti Krievijas helikopteri.
Rādīt reklāmu
