Pašvaldību organizācijas ir priecīgas par Edmunda Sprūdža aiziešanu. Lielo pilsētu asociācija Sprūdža ministrēšanas laikā vairākkārt draudēja prasīt viņa demisiju. Latvijas Pašvaldību savienība katrā kongresā kritizēja par nekompetenci un reiz pat pieprasīja no ministra publisku atvainošanos par mēru apsaukāšanu. Pašvaldības no savas ministrijas gaida sadarbību un atbalstu, nevis draudus un nemitīgu karu.

Taču Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) atbild ne tikai par pašvaldībām. Tās pārziņā ir vēl divas nozīmīgas nozares – informācijas tehnoloģijas un jau ministrijas nosaukumā iekodētā vides aizsardzība. Abas šīs jomas pēdējos divos gados jutušās aizmirstas.

Latvijas vecākās nevalstiskās vides organizācijas, Vides aizsardzības kluba, vadītāja Elita Kalniņa atzīst: «Kaut gan ar kritiku, Sprūdžu vairāk manījām pie pašvaldībām, nevis pie vides rūpēm.» Vides resorā notikušo amatpersonu atlaišanu, pieņemšanu un rotēšanu viņa par tādām neuzskata: «No dabas aizsardzības viedokļa tur nekāda ieguvuma nebija.» Galvenā vēlme, kas attiektos uz nākamo ministru – lai viņš atceras, ka vada ne tikai reģionālās attīstības, bet arī vides aizsardzības ministriju.

Līdzīgas pārdomas ir Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas vadītājai Signei Bāliņai. Kad Edmunds Sprūdžs nācis amatā, nozare cerējusi sagaidīt uzrāvienu. Tomēr nācies pievilties: «Mums ar viņu gāja kā pa celmiem, un IT kā bija, tā arī palika pabērna lomā.» Darba lauks nākamajam ministram esot atstāts ļoti plašs: «Jāstrādā pie epakalpojumu lietojamības uzlabošanas, jaunu epakalpojumu attīstības un infrastruktūras kapacitātes palielināšanas, nepieciešams veidot starpministriju dialogu koordinētai valsts informācijas sistēmu ieviešanai un uzturēšanai.» Un īpaši svarīga būs līdzekļu piesaiste jaunajam plānošanas periodam.

Reformu partija tikt tālas nākotnes pārdomās vēl nav tikusi, jo vispirms jāatrisina jautājums, ko darīt ar esošo ministru, kurš it kā iet projām, bet patiesībā nekur neiet. Palikšot amatā līdz 1. decembrim. Vakar savu motivāciju viņš skaidroja frakcijas sēdē. Uzreiz projām neejot, lai sekotu iesākto likumprojektu virzībai uz Ministru kabinetu un Saeimu.

Tomēr ticamāks kavēšanās iemesls ir viņa milzīgie parādi un neveiksmīgais privātais bizness. Šādos apstākļos trīs mēneši ministra amatā garantē ienākumus virs 3000 latiem, kas nav maz.

Arī deputāts Romualds Ražuks atzīst, ka personīgi viņu E. Sprūdža argumenti nepārliecināja: «Ministrijai taču ir savs administratīvais aparāts, un lietas var nodot tālāk savam pēctecim.» Taču pārējie kolēģi frakcijā nolēmuši respektēt E. Sprūdža lēmumu. Vēl priekšā ir spriešana jaunnedēļ partijas valdē, un arī premjers Valdis Dombrovskis vēl nav teicis, vai ar mieru paturēt tik ilgu laiku savā valdībā rīcībnespējīgu ministru. Abu tikšanās notiks šodien vai rīt.