29. novembris, Pirmdiena
Vārda dienas: Ignats
Sākuma lapa » Sabiedrība » Gudrona dīķu sarežģījumi noslepenoti
Gudrona dīķu sarežģījumi noslepenoti
Autors: Imants Vīksne / NRA.lv / 5. septembris 2013, 10:29
Kopš vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs paziņoja, ka iestrēgušo Inčukalna gudrona dīķu projektu ņem savās rokās, informācija par Latvijas vienīgo patieso vides problēmu tiek slēpta.


Neatkarīgajai zināms, ka notikušas vairākas starptautiska līmeņa sanāksmes. Attiecībā uz gudrona pārstrādē izmantojamajām metodēm kaut kādas vienošanās it kā panāktas, taču par sadārdzinājumu un laika grafikiem – nē.

Padomju Latvija
Joprojām ticama ir versija, ka 14,26 miljonu lielais Eiropas Savienības līdzfinansējums nosvils, bet piķa melnais naftas atkritumu, sērskābes un šķīdinātāju sajaukums turpinās sūkties uz Gauju. Vienam no projekta līgumslēdzējiem – Valsts vides dienestam – par sarežģījumiem projektā ministrs aizliedza runāt jau vasaras sākumā, un tagad arī pati ministrija piekopj klusēšanas taktiku. Katrā ziņā pāris mēnešu vecas preses relīzes virsraksts «E. Sprūdžs: ir jāpanāk būtisks paātrinājums Gudrona dīķu projekta realizācijā» pēc būtības nepasaka neko jaunu un tikpat labi varētu būt rakstīts 1988. gadā. Arī toreiz padomju vides ierēdņi izteicās vēlējuma formā – solīja gudronu izmantot ceļu būvē, sapumpēt zemē, apbērt un apmežot, bet nenieka neizdarīja. Šos melus plaši aprakstīja laikraksts Padomju Jaunatne. Kādreizējā žurnāliste Ieva Rekšņa atminas: «Viņi solīja, ka likvidēs tos gudrona dīķus, taču sākās pārmaiņu laiks, un tad visiem kļuva svarīgs omons... nu kādi tur dīķi.» Padomju milicijas supervienība Latvijas brīvību neapdraud jau pāris gadu desmitus, bet dīķu problēma nav atrisināta.

Kāpēc kustas transportieris?

Darbi gan šķietami turpinās. Neatkarīgā pagājušajā nedēļā piebrauca palūkoties, vai uzņēmums Skonto būve un tā apakšnieks vācu MUEG nav metuši mieru gudrona pārstrādāšanai, lai pievērstos solītajai tiesvedībai ar Vides ministriju. Tomēr pagaidām laikam nē. Strādā gan darbdienās, gan brīvdienās: dīķis smird, ekskavators braukā, transportieris kustas. Nav gan zināms, vai miljoniem latu vērtie darbi turpinās, jo konflikts atrisināts un valsts maksās sadārdzinājumu, vai tādēļ, lai audzētu no valsts attiesājamo summu. Skonto būves valdes priekšsēdētāja Gunta Rāvja atbildi uz Neatkarīgās uzdotajiem jautājumiem sabiedrisko attiecību speciālisti gatavoja mēnesi. Te tā ir: «Uzsākot gudrona pārstrādi testa režīmā, tika konstatētas sērskābajam gudronam netipiskas īpašības, tāpēc, veicot laikietilpīgus papildu izpētes pasākumus un piesaistot ārzemju ekspertus, tika meklēts piemērotākais sanācijas risinājums. Sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piesaistītajiem JASPERS (Joint Assistance to Support Projects in European Region) ekspertiem šobrīd ir izskatīta un panākta vienošanās par piemērotāko tehnisko risinājumu, un patlaban notiek izmaksu apzināšana un saskaņošana. Skonto būve šobrīd Inčukalna gudrona dīķu sanācijas darbus turpina daļēji jau pēc jaunās tehnoloģijas, iespēju robežās vadoties pēc plāna dienas laikā enerģētiskai utilizācijai sagatavot 60 tonnas piesārņotās vielas.» Ir ko zaudēt Jāatgādina ministra Edmunda Sprūdža preses relīze, jo tajā teikts, ka apjomu paredzēts apstrādāt katru dienu jūlijā un augustā. Uz septembri acīmredzot jau attiecas G. Rāvja minētais «iespēju robežās». Pēc projekta no dienvidu dīķa jāizved 60 000 tonnu pārstrādāta gudrona un 40 000 tonnu pārstrādātu smilšu. Liels darbu apjoms veicams arī savulaik aizbērtajā ziemeļu dīķī, tāpat plombējami dziļurbumi, kuri padomju gados piepumpēti ar gudronu.

Sarežģījumi projekta gaitā radušies, jo utilizējamā viela izrādījās daudz agresīvāka, nekā Vides ministrija norādīja konkursa iepirkuma dokumentos. Tāpēc uzņēmēji pieprasa daudz vairāk laika darbu izpildei vai arī daudz vairāk naudas, lai varētu strādāt vairākās maiņās un lietot vairāk tehnikas. Ja dīķi nebūs likvidēti līdz 2015. gada beigām, Eiropas Reģionālās attīstības fonds naudu prasīs atpakaļ. Kad dīķu apsaimniekošanā iesaistītie vēl bija runīgāki, sadārdzinājums tika lēsts 10 miljonu apjomā papildus projekta salīgtajām izmaksām – 20,3 miljoniem latu.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Edmunds Sprūdžs, Gudronas dīķis, vides aizsardzības un reģionālās attīstības minist

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats