Deputāti uzskata, ka šīs idejas īstenošana jau no 1. janvāra būs sasteigts lēmums, ja ņem vērā, ka ne deputāti, ne mediju nozares pārstāvji vēl līdz šim nav redzējuši topošo likumprojektu.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Ināra Mūrniece (VL!TB/LNNK) vakar, tiekoties ar mediju arodbiedrību un asociāciju pārstāvjiem, kā arī Finanšu un Labklājības ministriju darbiniekiem, bija sašutusi, kad uzzināja, ka izstrādātais normatīvs ne tikai nav saskaņots ar nozari, bet nozares pārstāvji ar to pat nav iepazīstināti. Lai gan vakar sēdē piedalījās ministriju darbinieki, lielāku skaidrību par to, kā žurnālistu darbs nākotnē kļūs sociāli aizsargātāks, ja pieņems plānotos grozījumus likumā, neguva ne mediju pārstāvji, ne arī deputāti.

Daudz neskaidrību

Labklājības ministrija informēja, ka sagatavotie grozījumi normatīvajos aktos ir iesniegti saskaņošanai ministrijām un drīzumā plānots tos iesniegt izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi paredzot, ka algotā darba veicējiem obligāti būs jāmaksā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Šī prasība neattiekšoties uz pašnodarbinātajiem, kuriem nav darba līguma, un arī uz tiem, kuri strādā algotu darbu, bet papildus, piemēram, lasīs lekcijas. Arī situācijās, kad žurnālists strādās pie viena medija, bet publicēsies citā, par saņemto autoratlīdzību sociālo nodokli varēs nemaksāt. Taču pagaidām nav saprotams, vai sociālais nodoklis no autoratlīdzības būs jāmaksā situācijā, kad piemēram, darba ņēmējs strādā algotu darbu kādā medijā vai izdevniecībā un vienu reizi piecos gados publicēsies sava darba devēja izdevumā?

Finansiālā situācija – neapskaužama

A/s Lauku Avīze valdes priekšsēdētājs Guntars Kļavinskis ieteica likuma devējiem paskatīties uzņēmēju reālos finanšu rādītājus par pagājušo gadu. Ar nelieliem izņēmumiem tie parādot, ka drukātajos medijos naudu papildu nodokļu slogam vienkārši neesot kur ņemt. Medijos lielākoties autoratlīdzības veidojot 30 līdz 70%, un tāpēc situāciju neglābtu pat pakāpenisks nodokļu kāpums, jo «neviens bizness nespēs absorbēt 10% sociālā nodokļa likmes pieaugumu gadā».

Mediju bažas par finanšu situāciju nākotnē netieši apstiprināja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes locekle Ingrīda Krīgere, kura zināja teikt, ka šā gada pirmajā pusē reklāmas ieņēmumi drukātajos medijos ir samazinājušies par 9%, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu pērn.

Arī I. Mūrniece uzskata, ka nozare ir ļoti plaša un mediju finansiālā situācija ir atšķirīga, līdz ar to nevar mehāniski ieviest kādas visiem piemērojamas normas, par tām nopietni nediskutējot.

Nozare neziņā

Arī žurnālistu intereses pārstāvošajām organizācijām – Latvijas Žurnālistu savienībai (LŽS) un Latvijas Žurnālistu asociācijai (LŽA) – līdz šim nebija izdevies iepazīties ar iespējamiem likuma grozījumiem, taču to vadītāju domas šajā jautājumā krasi atšķiras. LŽS valdes priekšsēdētājs Juris Paiders sēdē uzsvēra, ka LŽS iestājas par žurnālistu sociālo aizsargātību, taču minētie grozījumi neskar to žurnālistu un mediju daļu, kas ir sociāli visneaizsargātākie, jo viņu darba devējs strādā pelēkajā zonā un nemaksā nodokļus. Savukārt piedāvātā nodokļu sloga palielināšana attieksies tikai uz tiem, kas pašlaik maksā nodokļus.

LŽA valdes locekle Dita Arāja minēja, ka ir bijuši neskaitāmi gadījumi, kad algotu darbu strādājošiem žurnālistiem pašreizējās situācijas dēļ ir jānāk uz darbu slimiem, pat ar lauztiem locekļiem, tāpēc arī asociācija rosinājusi likuma izmaiņas. Viņa gan pieļāva, ka plānotās likuma izmaiņas vajadzētu ieviest pakāpeniski, piemēram, trīs gadu laikā. Viedokļu atšķirību pašas LŽA iekšienē atzina LŽA valdes loceklis Pēteris Zirnis, kurš uzsvēra, ka žurnālistu sociālā aizsardzība ir jāuzlabo, bet asociācijā ir atšķirīgi viedokļi, kā to panākt. Arī, pēc viņa domām, šis sasteigtais priekšlikums nav pieņemams. P. Zirnis arī uzsvēra, ka noteikti ir jāizvērtē citu valstu pieredze, kur mediju tirgu stimulē un atbalsta.

Šādu pozitīvu piemēru minēja G. Kļavinskis, kurš zināja stāstīt, ka Zviedrijā valsts atbalsta mediju nozari.