Kā norāda Latvijas Slimnīcu biedrībā (LSB), līdz ar 2014.gada janvārī paredzēta minimālās algas paaugstināšana no 200 līdz 225 latiem valdība pieņēmusi lēmumu līdztekus indeksēt algas arī tiem mediķiem, kas strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā. Tomēr slimnīcām reģionos līdzekļi algu paaugstināšanai netiek paredzēti. Turklāt slimnīcām reģionos, kurām jau šobrīd trūkst finansējums veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nākamajā gadā no saviem iekšējiem resursiem nāksies meklēt finansējumu arī jaunākā medicīnas personāla minimālās algas nodrošināšanai 225 latu apjomā.

Līdz ar to veidojas situācija, kad vienā nozarē strādājošie viena līmeņa speciālisti saņems dažādu atalgojumu. Tie, kuri ir valsts pakļautībā, kā, piemēram Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un valsts sociālo aprūpes centru medicīnas personāls saņems vairāk nekā mediķi, kas strādā slimnīcās.

Līdz ar minimālās algas paaugstināšanu valsts tiešās pakļautības iestādēm attiecīgi piešķirts finansējums arī pārējo, ne vien minimālo algu indeksācijai. Ministru kabineta paziņojumā pievienotā infografika apliecina to ar piemēru: ārsta konsultants NMPD līdz šim saņēma 424  latus pirms nodokļu nomaksas, bet sākot ar nākamo gadu, saņems 479 latus, kas ir par 13% vairāk. Tikmēr slimnīcās netiek plānots pat minimālais paaugstinājums 12,5% apjomā. Savukārt, spriežot pēc Labklājības ministrijas datiem, aprūpētājiem, medicīnas māsu palīgiem un medicīnas māsām valsts sociālās aprūpes centros atalgojums jau šogad tika palielināts no 227 līdz 285 latiem, bet ārstiem no 420 līdz 634 latiem, kamēr slimnīcās māsām noteiktā likme ir 226 lati.

Taču slimnīcām reģionos paaugstināt algas no to iekšējiem resursiem visam personālam visticamāk nebūs iespējams. Var veidoties situācija, kad jaunākais medicīnas personāls, piemēram, sanitāri, kas šobrīd saņem minimālo algu, nākamgad saņems tikpat, cik medicīnas māsas. Tā kā štatu minimizēšana slimnīcās notika jau 2009.gadā, kad medicīnas nozarei krasi samazināja finansējumu, gan 2010.gadā, kad slimnīcām nekompensēja minimālās algas celšanu no 180 latiem uz 200 latiem, LSB pieprasa, lai Latvijā beidzot būtu pamatoti aprēķināti veselības aprūpes pakalpojumu tarifi, jo vēl apjomīgāka medicīnas darbinieku štatu samazināšana slimnīcās radīs strauju aprūpes kvalitātes kritumu.

Jau ziņots, ka 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai.

Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts.

Pagaidām uz šo aicinājumu atsaukusies vien deputātes Aijas Barčas  vadītā Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kas prasa Finanšu un Veselības ministriem nekavējoties rast risinājumu.

Lai arī jau pagājis likumā noteiktais termiņš, pārējās amatpersonas, tostarp Veselības ministrija, atbildes Latvijas Slimnīcu biedrībai nav sniegušas.