Vienlaikus E&IC lūdz tiesu piemērot lietā pagaidu noregulējumu, par tā līdzekli nosakot aizliegumu atbildētājam veikt darbības, kas saistītas ar līguma par Latvijas ostu attīstības vērtējuma izpildi, tajā skaitā aizliegumu izmaksāt nolīgto atlīdzību.

Neatkarīgā jau pagājušā gada nogalē rakstīja, ka pretēji Latvijas Republikas likumiem bez konkursa rīkošanas Satiksmes ministrija pasūtījusi Pasaules Bankas Varšavas diviziona darbiniekiem pētījumu par Latvijas ostu konkurētspējas un pārvaldes modeļa uzlabošanas iespējām. Darījums tiek turēts lielā slepenībā, tomēr zināms, ka divos piegājienos – 2012. un 2013. gada budžetā – pētījuma apmaksai atvēlēti kopā 165 tūkstoši latu. Šo pasūtījumu izlobēja un koalīcijas partneriem uzspieda atbalstīt Reformu partija ar neslēptu mērķi – sagaidīt, lai Pasaules Banka pētījumā bilst kaut vienu kritisku vārdu par pašreizējo brīvostu pārvaldes modeli, un pēc tam censties izmantot pētījuma rezultātus kā argumentu brīvostu pārvaldes modeļa maiņai un tālejošiem plāniem nomainīt kadrus un vadību ostu pārvaldēs, bet finālā brīvostas privatizēt.

Latvijas zinātnieki ir sašutuši par to, ka valstisks iepirkums – pētījuma pasūtījums – noticis bez konkursa. SIA E&IC jau teju 20 gadu nodarbojas ar zinātniskiem akadēmiskiem un praktiskiem pētījumiem un ekspertīzēm, tajā skaitā ostu, transporta infrastruktūras un tranzītbiznesa jomā. Firmā strādā vai ar firmu sadarbojas virkne pazīstamu zinātnieku un ekspertu – Artūrs Kodoliņš, Egils Fortiņš, Jānis Ēriks Niedrītis un daudzi citi – gan vīri ar ilggadēju pieredzi, gan jaunās, daudzsološās paaudzes pārstāvji. «Redzot, kādu pētījumu pasūtījusi Pasaules Bankai Satiksmes ministrija, mēs secinājām, ka tas ir tieši tāds darbs, kādu mēs labprāt būtu veikuši,» saka E&IC valdes priekšsēdētājs Romans Vitkovskis, «taču pasūtījums ir noticis bezkaunīgi, ar iepriekšsarunātu izpildītāju, nerīkojot godīgu konkursu un atšujot no pasūtījuma gan mūs, gan jebkuru citu konkurentu.» Tāpēc E&IC lūdz tiesu prettiesisko līgumu anulēt. «Mēs esam sen pieraduši, ka politiskā elite ignorē Latvijas zinātni, izliekas, ka mūsu nemaz nav, taču pasūtījuma piešķiršana bez konkursa Pasaules Bankai ir sevišķs cinisms. Mēs vienkārši nevaram pret to nevērsties, tāpēc tiesāsimies,» apņēmīgi pauž R. Vitkovskis.

Zinātnieku firma nav vienīgā, kas vēršas tiesā Satiksmes ministrijas un Pasaules Bankas darījuma sakarā. Sabiedriskā organizācija Par zaļu Pierīgu ir griezusies tiesā ar lūgumu uzlikt par pienākumu Satiksmes ministrijai izsniegt biedrību interesējošos dokumentus. «Mūsu organizācija rūpējas par vides aizsardzību. Lielās Latvijas ostas atrodas pilsētu teritorijās, loti tuvu dzīvojamajiem rajoniem. Līdz ar to jebkurš pasākums, kas saistās ar ostu attīstību, ietekmē arī ostas tuvumā dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitāti un vidi. Gluži dabiski Par zaļu Pierīgu biedriem radās interese par Pasaules Bankas pētījumu,» Neatkarīgajai pastāstīja biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Zariņš. «Taču, kad pavisam nevainīgi, vienkārši painteresējāmies, vai nevar iepazīties ar darījuma dokumentiem, sadūrāmies ar neiedomājamu, stindzinošu birokrātu atteikumu, ar acīm redzamu vēlmi slēpt to, kas šajos dokumentos rakstīt,» ir sašutis A. Zariņš. Biedrībai radies iespaids, ka slepenība, iespējams, ir tāpēc, ka notiek kas tumšs un nelietīgs.

Sarunas un sarakste ar ierēdņiem tā arī nav devušas rezultātus – interesējošos dokumentus biedrība nav ieguvusi, tāpēc tai neesot atlicis nekas cits, kā vērsties tiesā.