Kā savu lielāko veikumu V. Dombrovskis nosauca dialoga veidošanu ar nozares sociālajiem un sadarbības partneriem, spēju atrisināt situāciju ar pedagogu algām un atrast papildu finansējumu – vairāk nekā pusmiljona latu mācību līdzekļiem, kurus grozījumi Izglītības likumā paredz iegādāties no valsts kabatas. Kā savus turpmākos uzdevumus ministrs nosauca: pedagogu algu palielināšanu, profesionālās izglītības prestiža celšanu un jauna modeļa ieviešanu tajā, augstākās izglītības konkurētspējas palielināšanu, reformas zinātnē, atbalstu sportam. Viņš arī uzsvēra, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunajā politikas iniciatīvu sarakstā pedagogu algas ir pirmā prioritāte. Tām nākamgad pieprasīti papildus desmit miljoni latu, sporta pedagogiem – 2,5 miljoni latu, bet zinātnes bāzes finansējumam 21,3 miljoni latu.

Nozares pārstāvji sadarbību ar ministru novērtēja kā konstruktīvu. Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško uzteica V. Dombrovska vēlmi uzklausīt un komunicēt ar sociālajiem partneriem – pat tajos gadījumos, kad abām pusēm esot pretējs uzstādījums. Viņa esot priecīga, ka viena no galvenajām nozares vadītāja prioritātēm esot pedagogu algas un viņš atzinis, ka tās samazinājušās. Tomēr skolotāji joprojām ar bažām gaidot 1. septembri, jo nezinot, kāda būs samaksa par darbu un vai tā pēc koeficientu maiņām nebūs vis lielāka, bet mazāka nekā līdz šim. «Vēl jau par naudām neko nezinām, viss ir diskusiju līmenī,» rezumēja I. Mikiško.

Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš norādīja, ka cerīgi skatoties uz ministru, taču pārliecības, kā tālāk attīstīsies nozarei būtiski jautājumi, viņam neesot. Skaidrs, ka, risinot steidzamās problēmas, ministram neesot izdevies iepazīties ar stratēģiskajiem jautājumiem, taču būtu labi, ja V. Dombrovskis turpinātu iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa sāktās reformas. Pirmkārt, svarīgi, lai tiktu sakārtots augstskolu akreditācijas jautājums. Tas, kas noticis šoreiz, ir vien pagaidu variants, tāpēc turpmāk noteikti būtu jāizveido nopietna izvērtēšanas sistēma. Otrkārt, jāturpina zinātnisko institūciju izvērtēšanas process. «Ar pētniecības kvalitātes rādītājiem viss nav kārtībā. Ir jāuzlabo zinātnes starptautiskā konkurētspēja,» pārliecību pauda M. Auziņš. Viņš piekrītot IZM viedoklim, ka jāpalielina dabas zinātnes studējošo skaits, taču to nevar izdarīt mehāniski, palielinot tikai budžeta vietas. Diemžēl pieredze rāda, ka šajā jomā dažkārt ir grūti aizpildīt pat esošās vietas. Jāstrādā, lai piesaistītu Latvijas augstskolām ārzemju studentus. Taču to nevarēs izdarīt, ja netiks mainīts līdz šim noteiktais valodas regulējums. Ja šie ierobežojumi paliks spēkā, būs grūti konkurēt ar ārvalstu augstskolām.

«Latvija ir par mazu, lai augstskolas piesaistītu studentus, tikai konkurējot cita ar citu,» uzsvēra LU rektors. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rektors Jānis Gardovskis, runājot par ārvalstu studentu piesaisti, vērsa uzmanību uz nepietiekamo kopmītņu nodrošinājumu, kas liedz RSU uzņemt vairāk ārzemnieku. Viņš arī mudināja neierobežot augstskolu autonomiju, kā arī nākamajā plānošanas periodā sniegt lielāku atbalstu universitātēm, jo tām ir lielāka kapacitāte.