Tiesībsargs sola kontrolēt, vai skolas nepārkāpj savas pilnvaras, pieprasot pirkt arī mācību literatūru. Izglītības iestāžu vadītāji tomēr nav pilnīgi pārliecināti, kas skolai jānodrošina un kas – ne.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsver, ka nule pieņemtie grozījumi nodrošinās Satversmes garantētās tiesības bez maksas iegūt pamata un vidējo izglītību. «Pašlaik ir rastas skaidras atbildes uz sabiedrībā aktuālo jautājumu – kuri mācību līdzekļi nepieciešami valsts izglītības standartu apguvei un kuri no tiem jānodrošina valstij, pašvaldībai un pašiem vecākiem,» akcentē IZM pārstāve Inta Stīpniece.

Tikai personīgie piederumi

Likums nosaka, ka vecākiem par saviem līdzekļiem jāiegādājas tikai individuālie mācību piederumi: kancelejas preces, apģērbs un apavi, atsevišķu mācību priekšmetu (sports, mājturība un tehnoloģijas u.c.) obligātā satura apguvei nepieciešamais specifiskais apģērbs, apavi un higiēnas piederumi, materiāli, kurus izmantojot mācību procesā skolēns rada priekšmetu vai produktu savām vajadzībām, piemēram, rokdarbiem vajadzīgie diegi, plastilīns, dzija. Kas īsti jāpērk pašiem vecākiem, informēs izglītības iestādes.

Mācību literatūra – no valsts kabatas

IZM norāda, ka pašvaldību pienākums ir iegādāties uzskates līdzekļus, izdales materiālus, didaktiskās spēles, mācību tehniskos līdzekļus, mācību materiālus, iekārtas un aprīkojumu un digitālos resursus. Valsts finansēs izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, pedagoga darba vajadzībām nepieciešamo metodisko līdzekļu, papildu literatūras (uzziņas literatūra) un digitālo resursu iegādi. IZM paskaidro, ka mācību literatūra ir ne tikai mācību grāmatas, bet arī tām pielīdzinātās darba burtnīcas un citi izglītības satura apguvei paredzēti izdevumi. No valsts kabatas tiks apmaksātas tikai tās darba burtnīcas, kur tās pilda mācību grāmatas funkcijas, piemēram, svešvalodā un sociālajās zinībās. IZM piebilst, ka 21. gadsimts mūsdienīgam mācību procesam izvirza jaunas prasības.

Tiesībsargs sola kontrolēt

Tiesībsargs brīdina izglītības iestādes, ka nekādas atkāpes netiks pieļautas, tāpēc tām jāielāgo: vienīgais, kas vecākiem jāiegādājas, ir personīgi lietojamie mācību piederumi, ja to ģimene var atļauties. Ja nevar, tad pašvaldības sociālajam dienestam jāpalīdz ar nepieciešamo lietu iegādi. «Viss tagad ir skaidri uzrakstīts – melns uz balta, lai izbeigtu nebeidzamās diskusijas, kas kam ir jāpērk. Atrunāšanās ir tikai velta laika tērēšana,» noskalda tiesībsarga pārstāve Ruta Siliņa. Viņa teic, ka septembrī tiesībsargs izplatīs paziņojumu, aicinot vecākus informēt, ja kaut kur tiek turpināta prettiesiska prakse.

Skolām pārliecības nav

Skolu direktori nenoliedz: lai kā būtu ar likuma burtu, pilnīgas pārliecības par to, kas jānodrošina mācību iestādei, neesot. Dažs vēl šaubās, vai tomēr skolai nebūs jāgādā arī pildspalvas un lineāli un tie jāizdala katram rokā. Jo nav jau izslēgts, ka šādu lēmumu var pieņemt skolu padomes. Arī bagātās Pierīgas pašvaldības Garkalnes vidusskolas direktors Laimnesis Bruģis pieļauj, ka, iespējams, nāksies iepirkt arī pildspalvas un zīmuļus. Par laimi, pašvaldība ir bagāta, bet skolas nelielas, tāpēc nebūs problēma to izdarīt. Gan viņš, gan Jēkabpils pamatskolas direktore Silvija Dreimane vērš uzmanību, ka tas, kas iedots par velti, reti tiek atbilstoši saudzīgi lietots. S. Dreimane vēl norāda, ka skaidrības par to, ko katra puse sagaida viena no otras, neesot. Viņa jau saņēmusi pirmos zvanus no vecākiem, taču skaidri nevarējusi viņiem atbildēt uz jautājumu, kas turpmāk būs jāpērk, kas ne.