Pirms par šo jautājumu lēma valdībā, tika prognozēts, ka ierakstu par tautību vēlēsies atjaunot vai ierakstīt 70 procentu pilsoņu un nepilsoņu. Tāpēc būs vajadzīgi papildu līdzekļi gan drukas iekārtu iegādei, gan darbinieku atalgošanai. Pēc Iekšlietu ministrijas aplēsēm, šogad būs jāizdara aptuveni 350 000 tautības ierakstu (ņemot vērā izsniedzamo pasu skaitu). 

Skaitļi ir iespaidīgi. Valdība šā gada sākumā nolēma no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 21 500 latu nepieciešamā aprīkojuma iegādei, 20 103 latus darbinieku atlīdzībai 2013. gadā un 30 139 latus – darbinieku atlīdzībai 2014. gadā. Tika arī pamatots, ka, tautības ierakstu pasē drukājot ar pašreizējām iekārtām, būtiski iekavēšoties pasu izsniegšanas termiņi. Iekārtas arī bez tautības ieraksta jau esot noslogotas. Tautības ieraksts pasē ir bezmaksas pakalpojums.

Grozījumi likumā tika panākti, pateicoties Nacionālās apvienības iniciatīvai, kaut arī tautības ierakstu pasē neparedz neviens no starptautiskiem tiesību aktiem un ieraksts par personas tautību netiek izdarīts nevienas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņu pasēs.

Tomēr, lai kādas būtu bijušas prognozes, šobrīd PMLP norāda, ka pašlaik šā dienesta rīcībā nav informācijas, cik cilvēku izmanto iespēju iekļaut tautības ierakstu pasē, jo tādas ziņas netiek apkopotas. «Manai pasei derīguma termiņš beidzās oktobrī, bet ceļojumu dēļ taisījos pasi mainīt agrāk, jau pavasarī. Tā kā man ir arī eID karte, nolēmu pagaidīt līdz aprīlim, lai uzreiz saņemtu tautības ierakstu. Pasi kārtoju maijā. Atceros, ka izgatavošanas termiņš gan bija ilgāks nekā desmit darba dienu, bet par to mani uzreiz brīdināja, kad noformēju dokumentus, un es arī neuzstāju, ka vajag ātrāk. Nezinu, vai tas bija tautības ieraksta dēļ, vai tāpēc, ka cilvēki vienkārši pirms vasaras vairāk kārtoja dokumentus,» stāsta kāda rīdziniece.