Ministrija paredzējusi, ka likumprojekta normas attieksies uz Latvijas sauszemi un jūras piekrastes ūdeņiem. Savukārt pārējās teritoriālās jūras izmantošanu regulē Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likums.

Lai nodrošinātu jūras piekrastes joslas un iekšzemes publisko ūdeņu teritoriju apsaimniekošanu, likumprojektā noteikts, ka pašvaldības ir jūras piekrastes joslas valdītājs. Vietējā pašvaldība tās valdījumā esošajos publiskajos ūdeņos ir tiesīga īpašnieka vārdā saskaņot darbības tajos, piemēram, saskaņot zemes dzīļu vai zemes derīgo īpašību izmantošanu. Noteikts, ka būvniecība jūras piekrastes joslā ir atļauta vienīgi normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos, piemēram, ja tā ir saistīta ar būvniecību jūrā, kur kārtību būvniecībai noteiks speciāli noteikumi.

VARAM arī ir paredzētas pirmpirkuma tiesības uz zemi zem publiskajiem ūdeņiem, ja tā nonākusi citu personu īpašumā. Kā paskaidro ministrija, tāda ir zeme, kas reformas procesā pieļautu kļūdu dēļ nonākusi privātpersonu īpašumā, proti, tā piešķirta lietošanā vai uz to atjaunotas īpašuma tiesības, un vēlāk privātpersona to privatizējusi.

Ar likumprojektu tiek skaidri noteiktas zemes izmantotāju tiesības un pienākumi, pasākumi zemes degradācijas risku novēršanā un zemes aizsardzībā, vienlaikus būtiski nepalielinot administratīvo procedūru slogu. Likumprojektā iekļautais regulējums ļaus pašvaldībām efektīvāk izmantot dažādus instrumentus, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību un interešu apmierināšanu, vienlaikus ievērojot arī zemes īpašnieku intereses, uzsver VARAM.

Likumprojekts paredz, ka jaunas apbūves veidošana vispirms jāplāno degradētajās teritorijās vai arī teritorijās, kurās apbūve kādreiz jau ir bijusi un pašlaik šī teritorija ir pamesta un netiek izmantota. Noteikts, ka zemes īpašniekiem ir tiesības izteikt savu viedokli un sniegt priekšlikumus, piedaloties teritorijas plānošanas procesā normatīvajos aktos, par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem. Tāpat zemes īpašniekiem, vadītājiem un nomniekiem ir jāievēro noteiktie apgrūtinājumi, kas tiek īstenoti, lai ievērotu sabiedrības intereses.

Lai novērstu problēmas ar piekļuves iespējām pie publiskām teritorijām, tai skaitā publiskajiem ūdeņiem, ir noteikts, ka personām ir tiesības, neizmantojot motorizētus transporta līdzekļus, šķērsot citu īpašumā esošu teritoriju, izmantojot tur dabā esošos ceļus. Ja īpašnieks nevēlas, ka pa viņa zemi pārvietojas citas personas, un konkrētais ceļš nav apgrūtināts, zemes īpašniekam ir tiesības uzstādīt aizliedzošu zīmi vai nožogojumu. Ņemot vērā, ka publiskā infrastruktūra ir nepieciešama, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves kvalitāti, likumā ir paredzēts, ka personai, kas paplašina esošas apdzīvotas vietas vai veido jaunas, ir pienākums līdzdarboties publiskās infrastruktūras attīstībā.