28. marts, Ceturtdiena
Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
Sākuma lapa » Sabiedrība » Pārtika miskastē: Eiropā skaitļi satraucoši, bet kā ir ar Latviju?
Pārtika miskastē: Eiropā skaitļi satraucoši, bet kā ir ar Latviju?
Autors: Apollo.lv / 2. augusts 2013, 9:39
Eiropas Savienībā (ES) ik gadu atkritumos nonāk 89 miljoni tonnu pārtikas, un uzmanību uz šo problēmu vērš arī ES Vides komisārs Janezs Ptončiks, norādot, ka šāds izniekotas pārtikas daudzums ir nepieņemams. Tikmēr izrādās, ka par Latvijas artavu šajos miljonos tepat Latvijā īstas skaidrības nav.


Komisārs šomēnes, vēršot uzmanību uz šo problēmu, sacīja: «Tas ir morāli un ekonomiski nepieņemami, un aina kļūst vēl šausmīgāka, ja apdomā, kāds resursu daudzums ir nepieciešams, lai saražotu šos 89 miljonus tonnu. Mēs izniekojam arī resursus. Ar mūsu sistēmu kaut kas nav kartībā.»

Turklāt, kā liecina aplēses, 2020.gadā tiks izmesti jau 126 miljoni tonnu pārtikas.

Tomēr jāsaka, ka uzņēmējs Gunārs Ķirsons, atklājot savu jauno ēstuvi «Ķirsons Māja» sacīja, ko tādu, kas, iespējams, «iedurtos sirdī» ne tikai komisāram vien. Proti, Ķirsons norādīja, ka tirgos tikai to, kas saražots šajā dienā un tas, kas paliks pāri «nonāks miskastēs, kas būs slēgtas, un tām klāt neviens netiks.»


Ķirsons, vaicāts, vai tas nav kāds efektīvāks veids, kā izmantot nerealizēto produkciju, ar uzņēmuma preses sekretāres Ketijas Fogeles starpniecību norādīja: «Pārtikas ražošanas pamatā ir darba plānošana, tas nozīmē, ka uzņēmums saražo produkciju atbilstoši pārdošanas apjoma prognozēm. Ja arī atsevišķi produkti nelielā daudzumā netiek pārdoti, tos nododam atkritumu savākšanas uzņēmumam, ar kuru esam noslēguši līgumu. Šādi atkritumu savākšanas uzņēmumi strādā saskaņā ar ES normatīvajiem dokumentiem, kuri cita starpā nosaka arī pārtikas atkritumu utilizēšanu, un šādu uzņēmumu darbību uzrauga Pārtikas un veterinārais dienests.»

Arī lielākie mazumtirdzniecību veikalu tīkli «Rimi» un «Maxima» izvairījās nosaukt precīzu izmestās pārtikas daudzumu, taču uzņēmuma pārstāvju sniegtās atbildes liecina – izmestās pārtikas apjomi nav lieli. Līdzīgi portālam «Apollo» norādīja arī Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārajā un pārtikas departamentā, kur pēc sarunām ar minēto lielveikalu pārstāvjiem izkristalizējies – pēdējo gadu laikā notiek iepirktās pārtikas apjoma rūpīgāka plānošana un izmestās pārtikas apjomi nav lieli.

SIA «Rimi Latvia» pārstāve Laura Podskočija norādīja: «Lieli pārtikas atkritumi tirdzniecībā nozīmē sliktu rādītāju, kas liecina par neefektīvu plānošanu. Vienlaikus pilnīgi izvairīties no tā tirdzniecībā nav iespējams, it īpaši, ja runājam par uzņēmuma struktūrvienībām, kurās notiek pārtikas apstrāde (ceptuves, kulinārija), un svaigo pārtiku ar īsu realizācijas termiņu.»

Viņa uzsvēra, ka pārtika pēc derīguma termiņa beigām vairs nav lietojama uzturā, ko stingri reglamentē likumdošana, tomēr to var izmantot dzīvnieku uzturam, tāpēc uzņēmums sadarbojas ar organizācijām Latvijā un tirdzniecībai nederīgā pārtika ne tikai tiek utilizēta, bet nonāk arī pie dzīvnieku patversmju, Zoodārza u.c. iemītniekiem. Tāpat uzņēmums iesaistās citos labdarības projektos.

Arī SIA «Maxima Latvija» preses sekretārs Ivars Andiņš nenosauca precīzu izmestās pārtikas daudzumu, aizbildinoties, ka tā ir konfidenciāla biznesa informācija, taču norādīja, ka uzņēmums, tuvojoties pārtikas derīguma termiņa beigām, samazina pārtikas cenu un, ja pirmais samazinājums «nenostrādā», tad seko nākamie cenu samazinājumi, lai ieinteresētu klientus.

«Rezultātā produktu apjoms, kam veikalos beidzies derīguma termiņš, un kas jāizmet, ir salīdzinoši neliels. Tā precīzs apjoms, protams, ir konfidenciāla biznesa informācija,» norādīja uzņēmumā.

Jāsecina, ka Latvijā gan īsti nav aplēšu par to, cik liels daudzums pārtikas produktu nonāk atkritumos. Šādu informāciju nevarēja sniegt nedz Centrālās statistikas pārvalde, nedz Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā, nedz arī Zemkopības ministrijā.

ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone nevarēja pateikt, vai Latvijā šāda informācija tiek apkopota, taču norādīja, ka ZM bijušas vairākas sanāksmes ar lielveikalu tīklu pārstāvjiem, kuri apgalvoja, ka izmestās pārtikas daudzums nav liels un lielveikali paši plāno to, kādus pārtikas apjomus iepirkt, pārskata savus uzkrājumus, lai maksimāli samazinātu izmestās pārtikas daudzumus. «Lielveikali tomēr nav ieinteresēti produktus mest atkritumos,» viņa sacīja.

Vaicāta, vai no tā var secināt, ka Latvijas ieguldījums izmestajos 89 miljonos tonnu ir niecīgs, Evardsone tomēr norādīja, ka neņemas izdarīt šādu apgalvojumu.

Tikmēr dažādās diskusijās interneta vidē nereti izskan pārmetumi par to, ka ir trūcīgie, kuri būtu priecīgi pat par pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, tāpēc «Apollo» vērsās ar jautājumu Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD). Kā norāda PVD Pārtikas izplatīšanas daļas vadītāja Tatjana Marčenkova, pārtika ar beigušos derīguma termiņu, saskaņā ar likumu nav uzskatāma par pārtiku, bet gan par pārtikas atkritumiem.

Viņa norādīja, ka pat tik šķietami nevainīgs pārtikas produkts kā rīsi patiesībā, ilgstoši uzglabājot, var radīt draudus cilvēka veselībai, jo tajos veidojas ar aci nesaredzamas pelējuma sēnītes.

Līdzīgu viedokli pauda arī «Rimi» pārstāve, norādot, ka pārtikas ar beigušos derīguma termiņu ziedošana cilvēku uzturam būtu nevis palīdzība, bet drīzāk kaitējums.

Marčenkova zināja sacīt, ka ir bijušas sarunas un mēģinājumi mazliet atvieglot noteikumus, kas attiecas uz pārtiku ar «garo» derīguma termiņu, taču tādā gadījumā jābūt skaidri atrunātam, kurš uzņemas atbildību kādu problēmu gadījumā.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: lielveikalu pārtika, pārtika, pārtika atkritumos

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats