Lai gan valsts nākamgad tērēs nedaudz vairāk nekā līdz šim, tomēr pie papildu naudas nākamā gada budžetā tiks tikai katrs desmitais pieteikums, ko valdībai bija iesniegušas ministrijas. Turklāt politiskajās aprindās neizpratni raisa tas, kāpēc pirms budžeta apspriešanas sabiedrībai netika publiskots saraksts, kurā atbalstāmie pasākumi ir secīgi ranžēti, priekšplānā izvirzot armiju un Zemessardzi.

Vairākus gadus turētas pusbadā, ministrijas šogad bija valdībai lūgušas atbalstu, kas par 572,8 miljoniem latu pārsniedza līdzšinējo finansējumu. Budžeta veidošanas gaitā jau ierasts, ka valsts savos apcirkņos nevar atrast visu pieprasīto summu, tomēr arī nieka 50 miljonu, kurus ministrijām sākotnēji solīja valdība, šķita pārāk skarba perspektīva. Tieši tāpēc kā vājš, taču mierinājums šonedēļ ir nācis valdības solījums papildu tēriņiem atvēlēt 69 miljonus latu. Budžeta naudas dalītāji taisnojas, ka viens no iemesliem, kas šogad nav ļāvis atbalstīt ministriju daudzās nepieciešamības, ir nodokļu samazināšana, kas budžeta ieņēmumus samazinājusi par vairāk nekā 30 miljoniem latu. Taču vēl jo prāvāku robu budžetā ir iecirtusi valsts iesaistīšanās Liepājas metalurga glābšanā. Proti, no valsts budžeta ir nomaksāts 47,4 miljonus latu lielais Liepājas metalurga kredīts, kas valstij ir nozīmējis budžeta deficīta pieaugumu no plānotajiem 1,4% līdz 1,6%.

Tiesa, vislielāko neizpratni raisa situācija ar sarakstu, kurā atbalstāmie pasākumi ir izvērtēti pēc īpašas punktu sistēmas un saranžēti prioritārā secībā.

Nacionālo bruņoto spēku mehanizācija, jaunatnes valstiskā audzināšana, kā arī Zemessardzes stiprināšana – pie pieticīgās budžeta naudas kā pirmie tikšot tieši šie pasākumi. Lai gan dienā, kad ar budžetu sāka strādāt valdība, saraksts plašākai apspriešanai joprojām netika nodots, vakar Finanšu ministrijas (FM) interneta lapā šis dokuments tomēr parādījās. «Valdībā ir sācies visintensīvākais valsts budžeta sagatavošanas posms, tāpēc arī diskusija par papildu atbalstāmajiem priekšlikumiem ir tikai tagad sākusies. Papildu priekšlikumus ir jāizvērtē pragmatiski, ņemot vērā ierobežoto fiskālo telpu un diskusijās ar sabiedrību un sociālajiem partneriem panāktos risinājumus,» situāciju skaidro finanšu ministrs Andris Vilks.

Tikmēr saraksta pirmajā vietā atrodas Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācija, kam 2014. gadā nepieciešami 3,16 miljoni latu. Otrajā vietā ierindota jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstība, kam nākamgad būtu jāatvēl 229 913 latu. Tikmēr trešajā vietā iekļauta Zemessardzes stiprināšana, kam 2014. gadā nepieciešami 1,44 miljoni latu. Prioritāšu saraksta ceturtajā vietā iekļauta vecāku pabalsta un bērnu kopšanas pabalsta sistēmas pilnveidošana, kam 2014. gadā nepieciešami 27,22 miljoni latu. Savukārt piektajā vietā iekļauta valsts kiberdrošības stiprināšana.

Interesanti, ka dienu pirms budžeta nonākšanas valdībā FM publiskoja savas aptaujas rezultātus, kurā Latvijas iedzīvotāji esot norādījuši vēlmes par budžeta naudas izlietojumu. Par izbrīnu sociologiem un ekonomistiem, FM aptaujas priekšgalā bija izvirzījusies tieši armijas, ugunsdzēsības un policijas tehnikas iegāde, lai gan citās socioloģiskajās aptaujās iedzīvotāji konsekventi ir iestājušies par nodokļu sloga mazināšanu, atbalstu demogrāfijai un sociālo problēmu risināšanu. Kā FM varēja iegūt tik radikāli atšķirīgus pētījuma datus, joprojām paliek neskaidrs, lai gan kuluāros izskan norādes, ka disciplinētā policija un armija tikušas īpaši organizētas kolektīvai dalībai balsojumā.

Arī Saeimas deputāte Elīna Siliņa sarunā ar Neatkarīgo apliecināja, ka viņu izbrīnot, kā prioritāri atbalstāmo pasākumu saraksta pirmajās pozīcijās nonākuši ar armiju saistītie jautājumi. «Baidos, ka sabiedrība ar šo tiks satracināta. Visticamāk, cilvēki tomēr cer, ka prioritāri tiks risinātas sociālās problēmas,» pauda politiķe. Tiesa, viņa piebilda, ka militārie jautājumi, visticamāk, esot kļuvuši par problēmu numur viens, jo Latvija katastrofāli nepildot savas saistības pret NATO un nepiešķirot bruņotajiem spēkiem solītos procentus no IKP.

Tikmēr prioritāri atbalstāmo pasākumu saraksta pirmajā desmitniekā neesot iekļauta neviena Veselības vai Izglītības ministrijas iniciatīva. Arī sāpīgā autoceļu sakārtošana esot palikusi tālu – 22. vietā. Valsts galvojums hipotekārajiem kredītiem ģimenēm ar bērniem atrodoties 38. darāmo darbu pozīcijā, bet pacientu rindu mazināšana ambulatorajās iestādēs un stacionāros – attiecīgi 45. un 57. vietā. Svešvalodas apguve skolēniem pazudusi kaut kur tālu 58. vietā.

***

TOP 10 prioritātes

Ministrija vai cita centrālā valsts iestāde Pasākuma nosaukums Budžeta programmas (apakšprogrammas) nosaukums 2014.gads

1. Aizsardzības ministrija Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku brigādes mehanizācija Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana, Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana 3,160,324

2. Aizsardzības ministrija Jaunatnes valstiskās audzināšanas sistēmas attīstība (fiziskā sagatavotība un patriotiskā audzināšana) Jaunsardzes centrs 229,913

3. Aizsardzības ministrija Zemessardzes spēju stiprināšana un efektīvas rezervju sistēmas pilnveidošana Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva 

centralizētais atalgojums, Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana 1,444,432

4. Labklājības ministrija Vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta sistēmas pilnveidošana Valsts sociālie pabalsti, tai skaitā valsts pamatbudžeta dotācija uz valsts speciālā budžeta apakšprogrammu Invaliditātes, maternitātes un slimības speciālais budžets 27,219,852

5. Aizsardzības ministrija Valsts kiberdrošības stiprināšana Starptautisko operāciju un Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva centralizētais atalgojums, Nacionālo bruņoto spēku uzturēšana, Valsts aizsardzības politikas realizācija 615,785

6. Ekonomikas ministrija Reemigrācijas atbalsta pasākumu īstenošana - biznesa saiknes veidošana un uzturēšana ar ārvalstīs dzīvojošajiem diasporas pārstāvjiem Valsts atbalsta politikas ieviešana 86,000

7. Ārlietu ministrija Sadarbības ar diasporu stiprināšana, diasporas ieguldījuma Latvijas attīstībā veicināšana, vēstniecību sadarbības ar diasporu paplašināšana un Pilsonības likuma grozījumu īstenošana Diplomātiskās misijas ārvalstīs 480,000

8. Sabiedrības integrācijas fonds Reemigrācijas atbalsta pasākumi Reemigrācijas atbalsta programma 274,000

9. Sabiedrības integrācijas fonds Veselīga dzīvesveida veicināšana Veselīga dzīvesveida veicināšana 1,395,715

10. Ekonomikas ministrija Latvijas Ārējo ekonomisko pārstāvniecību tīkla nodrošināšana un paplašināšana Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana 830,000

***

VIEDOKĻI

Imants PARĀDNIEKS (VL!TB/LNNK), Saeimas Budžeta un finanšu komisijas deputāts:

– Būtu jāpārtrauc dažādu ministriju un problēmu pretnostatīšana. Lai gan budžetā naudas ir maz, mēs tomēr neesam suņi, kas plēšas par kaulu. Svarīga ir gan valstiskā audzināšana, gan armijas aprīkojums, gan pensijas un demogrāfija. Es, piemēram, uzskatu, ka atbalstāmo pasākumu saraksts būtu jāiesāk ar demogrāfijas problēmu risināšanu.

Elīna SILIŅA, Saeimas neatkarīgo deputātu grupa:

–Tas, ka atbalstāmo pasākumu saraksts uzreiz nenonāca publiskai apspriedei, visticamāk, ir saistīts ar ministriju nevēlēšanos izlikt argumentu cīņu sabiedrības apskatei. Skaidrs, ka politiskā virtuve ne vienmēr ir jāpadara par visiem redzamu.

Filips RAJEVSKIS, politologs:

–Ar lielāko noslēpumainības plīvuru parasti tiek aizklātas šaubīgas vai pat klaji muļķīgas lietas. Ikvienam cilvēkam ir tiesības līdz pēdējam santīmam redzēt, kā tiek iztērēta nodokļos samaksātā nauda. Demokrātiskā sabiedrībā nav pieļaujama nekāda noklusēšana, ja runa ir par budžeta līdzekļu sadali.