Jansons sarunā LNT raidījumā «900 sekundes» ceturtdienas rītā sacīja, ka Dombrovskis otrdien valdības sēdē vairākkārt uzdevis jautājumu par bezmaksas mācību līdzekļiem, pat neskatoties uz to, ka likums šajā jautājumu beidzot ir salicis visu pa plauktiņiem.

«Man par izbrīnu premjers otrdien vairākas reizes uzdeva jautājumu par bezmaksas mācību līdzekļiem. Likums ir pieņemts, jautājums sakārtots. Vai nu tas ir augsta līmeņa cinisms, vai nezināšana,» teica Jansons.

Nav pārliecības, ja premjers uzdod šādus jautājumus, ka 1.septembrī būs tā, kā noteikts likumā, uzsvēra tiesībsargs. «Mums ir daudz likumu, kas netiek ievēroti,» – tā Jansons.

Kā ziņoja LETA, valdība otrdien atbalstīja ieceri no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 517 112 latus piešķirt Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai nodrošinātu Izglītības likuma izpildi attiecībā uz mācību līdzekļu iegādi sekmīgai mācību procesa īstenošanai no 2013.gada 1.septembra.

Papildu līdzekļi nepieciešami saistībā ar to, ka Saeima ir apstiprinājusi grozījumus Izglītības likumā un to stāšanos spēkā ar šā gada 1.septembri, kas nosaka valsts, pašvaldību un vecāku atbildību mācību līdzekļu iegādē.

Grozījumi nosaka, ka no šā gada 1.septembra valsts un pašvaldību, kā arī privātajās izglītības iestādēs valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošu mācību literatūras, kā arī metodisko līdzekļu, uzziņu literatūras un digitālo mācību līdzekļu un resursu (elektronisko izdevumu) iegādi pilnībā finansē no valsts budžeta līdzekļiem un valsts budžeta mērķdotācijām.

Piešķirtais finansējums gan ir tikai šā gada septembrim-decembrim. Ministrija klāsta, ka tas nodrošinātu pēctecību 2013./2014.mācību gadam, jo nākamajam vidējā termiņa budžeta ietvaram 2014.-2016.gadam mācību līdzekļu iegādei ir nepieciešams papildu finansējums ik gadu 1 611 337 latu apmērā. Tāpēc IZM šā gada 3.jūnijā ir iesniegusi iepriekš minēto prasību Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram kā jauno politikas iniciatīvu numur viens. Ja šie līdzekļi tiks piešķirti, tad kopumā mācību līdzekļiem no valsts puses tiks piešķirti 14 lati katram skolēnam un pedagogam, skaidro ministrija.

Gadījumā, ja nebūtu piešķirts papildu finansējums mācību līdzekļu iegādei, sākot no 2013.gada 1.septembra, netiktu nodrošināta Satversmes 1.pantā lietotajā demokrātijas jēdzienā ietvertā sociāli atbildīgas valsts virsprincipa ievērošana un Satversmes 112.pantā ietvertā valsts atbildība par pamata un vidējās izglītības ieguvi bez maksas.

Jautājuma izskatīšanas laikā sākās diskusija arī par to, kādi mācību līdzekļi būtu jāiekļauj valsts apmaksāto līdzekļu sarakstā. Kultūras ministrija lūdz iekļaut visai specifiskus līdzekļus, piemēram, dejošanas apavus.

Tomēr premjerministrs uzsvēra ka būtu svarīgi nodefinēt, kas ir mācību līdzeklis, jo viņaprāt, apavi, guaša krāsas vai cirkuļi - to iegāde būtu jāatstāj vecāku ziņā. Tomēr Kultūras ministrija uzstāja, ka izmaksas specifiskiem mācību līdzekļiem ir pietiekami lielas un ne katrs to var atļauties.

«Tad jau var nonākt līdz situācijai, ka kedas fizkultūras skolai jāsedz pat valsts līdzekļiem,» teica premjers. Viņš lūdza Kultūras ministriju nākamnedēļ valdībā iesniegt atsevišķu informatīvo ziņojumu par šo jautājumu un saskaņot to ar Izglītības un zinātnes ministriju.