07. maijs, Piektdiena
Vārda dienas: Henriete, Henrijs, Jete
Sākuma lapa » Sabiedrība » Iesaka nevis slēgt augstskolas, bet kooperēties
Iesaka nevis slēgt augstskolas, bet kooperēties
Autors: Aisma Orupe / NRA.lv / 22. jūlijs 2013, 12:58
Gan iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, gan tagadējais – Vjačeslavs Dombrovskis – uzskata, ka augstskolu Latvijā ir par daudz.


Viņam pievienojas arī vairāk nekā puse pētījumu aģentūras TNS aptaujāto iedzīvotāju. Nozares pārstāvji gan vairāk sliecas atbalstīt studiju programmu apvienošanu, nevis radikālo divu dēļu koncepciju. Ja nu kādas augstskolas ir liekas, tad speciālisti vēlētos zināt – kuras tieši tās ir.

Valsts finansētas augstskolas ir 17, nevis 60, kas sasummējas, pieskaitot visas privātās mācību iestādes, norāda augstākās izglītības nozarē strādājošie. Augstākās izglītības padomes (AIP) priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīst, ka jebkurš skaits ir izvērtējams, jo nekas jau nav akmenī iecirsts.

Var cirpt valsts finansētās

Jaunai augstskolai vietas vairs nebūtu, taču – ja runā par mazināšanu, tad jāzina, kuras tās būtu. Ja ko var apcirpt, tad tās ir valsts finansētās, ne privātās mācību iestādes. Pret privātajām, kā teic Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, «Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) rokas ir par īsām, jo par tām balso studenti ar saviem maciņiem». Bet – lai cirptu valsts budžeta dotētās, vajadzīgi konkrēti kritēriji – kāpēc to dara? «Vai tās būtu universitātes, kas ieņem katra savu specifisku nišu? Vai reģionālās, kas tieši būtu jāstiprina, nevis jāiznīcina. Vai Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija, kas gatavo pedagogus? Sporta akadēmija? Koledžas, kas dod profesionālo izglītību?» uzskaita AIP priekšsēdis.

Latvijas Privāto augstskolu asociācijas priekšsēdētājs Aldis Baumanis arī ir neizpratnē par to, ko mazinās – vai, piemēram, skaitliski nelielās augstskolas? «Jāņem vērā, ka desmit lielajās augstskolās mācās apmēram 80% studentu, kamēr mazajās – vien 20%. Ja izlemj aizvērt nelielās, tas neatstās būtisku iespaidu uz kopējo sistēmu, jo augstskolu gan būs mazāk, bet studējošo apmēram tikpat.»

Kopēju ceļu var atrast

Pirmām kārtām iesaka iet kooperēšanās ceļu: likvidēt dublējošās programmas un izveidot kopēju studiju virzienus, lai racionālāk izmantotu resursus. Rektoru padomes priekšsēdis un Daugavpils universitātes (DU) rektors Arvīds Barševskis piebilst, ka ir saprotama katras mācību iestādes vēlme noturēt savu programmu, taču atrast kopēju ceļu var, piemēram, DU kopā ar Latvijas Universitāti nolēmusi apvienot vēstures programmu. A. Baumanis akcentē arī to, lai sabiedrība precīzi tiktu informēta, kas katrā konkrētajā augstskolā ir akreditēts un kas – ne, un lai netiktu maldināti studējošie.

O. Spārītis atsaucas uz Somijas piemēru, kur augstskolu reorganizācija notikusi visai dramatiski: programmas tikušas pārstrukturētas, pasniedzēji sapurināti, taču rezultāts bijis veiksmīgs. Ja šādu ceļu ietu arī šeit, tad jāzina skaidri, ko grib panākt un kā to izdarīt.
Jārīkojas būtu IZM, jo tās rokās ir sviras, kas var regulēt procesus, uzskata J. Vētra. A. Barševskis tam piekrīt, tikai norāda, ka negribētos, lai tā iebrauktu vecajās – augstskolu nomelnošanas – sliedēs. Lai tomēr kvalitātes uzlabošana ietu rokrokā ar adekvātu finansējumu, nevis – atstājot naudas ziņā augstskolas vienā no pēdējām vietām Eiropā un pieprasot no tām būt pasaules topu virsotnēs.

IZM veidos reģistru

Izglītības un zinātnes ministrs V. Dombrovskis, vaicāts, ko tad vēlas darīt optimizācijas virzienā, atbild, ka grib rast objektīvus pierādījumus tam, kuras programmas ir kvalitatīvas un kuras – mazāk. «Lai to izdarītu, apvienosim mūsu studentu datubāzes ar Valsts ieņēmumu dienesta, Nodarbinātības valsts aģentūras un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datubāzēm. Izveidojot reģistru, varēsim sekot līdzi absolventa gaitām pēc studiju beigšanas. Uzzināsim, vai absolventam ir darbs, vai tas ir atbilstošs specialitātei, kā darba samaksa atšķiras no tiem, kuri ir ieguvuši profesionālo izglītību, vai tiem, kuri pēc vidējās izglītības iegūšanas mācības nav turpinājuši. Tas dos objektīvu pierādījumu pamatu, lai lemtu, piemēram, par budžeta vietu sadali studijām. Tāpat tas informēs potenciālo studentu par iespējamajām nākotnes izredzēm, absolvējot konkrēto augstskolu vai studiju virzienu.» Ministrs risinājumu saredz arī augstskolu akreditācijā, ko nākotnē darītu institūcija no starptautiskā reģistra EQAR, lai nodalītu vērtēšanu no pašas nozares.



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: augstākā izglītība, Augstskolas, augstskolas Latvijā, Izglītības un zinātnes ministrija, Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats