Lai gan šogad veselības nozarei jau ir piešķirti papildus nepilni astoņi miljoni latu, tā ir tikai neliela daļa no nepieciešamās naudas veselības aprūpei. Veselības ministre cer, ka vēl papildu naudu varētu piešķirt, veicot budžeta grozījumus.

Saruna notikusi, lai vēlreiz aktualizētu veselības nozares situāciju, – kā zināms, asu vēstuli valdībai un Saeimai uzrakstījuši 13 slimnīcu vadītāji, paužot kārtējo reizi neizpratni par valsts vadītāju attieksmi pret stacionāro aprūpi, kurai krīzes gados būtiski samazināja finansējumu un kas līdz šim nav pārskatīts, lai gan neatliekamo pacientu skaits palielinās, tāpat kā pieaug izmaksas par elektrību, ūdeni un zālēm. Lai gan J. Reirs un I. Circene vienojušies lūgt piešķirt papildu finansējumu veselības nozarei, nekādas garantijas šim lūgumam nav. Jau iepriekš par nepieciešamību piešķirt veselības nozarei papildu naudu runājis pat Valsts prezidents Andris Bērziņš. Ministre cer, ka, vēlreiz runājot un aktualizējot šo tēmu, premjera un finanšu ministra ausis kļūs dzirdīgākas. «Mēģinām vēlreiz runāt par to, cik būtiski ir piešķirt papildu naudu, lai brīdī, kad par to notiek izšķiršanās, ir vienošanās un izpratne,» Neatkarīgajai ministres viedokli pauž viņas preses sekretāre Aija BukovaŽideļūna. Ar īsto brīdi domāts laiks, kad iespējami 2013. gada valsts budžeta grozījumi. Veselības ministre arī vērsusies tieši pie Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja, kas pēc premjera un finanšu ministra ir nākamā svarīgākā persona, ar kuru runāt par finansēm.

Jau pirms pāris mēnešiem Veselības ministrija informēja valdību par finanšu situāciju veselības aprūpes jomā. «Esam iesnieguši aprēķinu par nepieciešamajiem papildu līdzekļiem būtisku veselības aprūpes nozares problēmu risināšanai, kas ik dienas ietekmē gan pacientus un mediķus, gan kopējo veselības aprūpes nozares plānošanu,» sacījusi I. Circene. Neatkarīgā rakstīja, ka ziņojumā norādīts uz virkni risinājumu jautājumu, kuriem nepieciešama nauda, – kopumā ap 34 miljoniem latu. VM lūdza segt vispirms budžeta deficītu un atvēlēt naudu šogad neatliekami risināmiem jautājumiem pavisam 15 miljonu latu apmērā, kā arī vēl 20 miljonus latu atvēlēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Tomēr valdība nolēma pārdalīt ministriju rīcībā esošos līdzekļus 7,89 miljonu latu apmērā, lai segtu ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzturēšanas izdevumu deficītu, mazinātu rindas, segtu deficītu zāļu kompensācijas sistēmā.

Pēc aptuveniem aprēķiniem, VM nepieciešami vismaz 25 miljoni latu, un visai maz ticams, ka valdība, veicot budžeta grozījumus, šādu summu varētu uzreiz piešķirt. Uz jautājumu, kāda būtu prioritāšu prioritāte, skaidras atbildes nav, jo visas problēmas ir aktuāli risināmas – vai tas būtu mediķu atalgojuma jautājums vai veselības aprūpes pieejamība, vai kompensējamie medikamenti pacientiem.

***

VIEDOKLIS:

Jānis REIRS, Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs:

«Krīzes laikā bijām spiesti samazināt finansējumu visās nozarēs, arī veselības aprūpes nozarē. Tagad, kad Latvijas ekonomika ir stabilizējusies, ir jāpalielina budžets veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. To vistuvākajā laikā gaida ikkatrs mūsu valsts iedzīvotājs»