Abas uzņēmēju organizācijas piekrīt, ka nodokļu politikai jāveicina gan ekonomikas attīstība, gan sociālā vienlīdzība, mazinot nabadzību dažādās iedzīvotāju grupās. Tomēr LTRK un LDDK aicina valdību vērtēt nodokļu politikas iniciatīvas caur Nacionālā attīstības plāna virsmērķa- «ekonomikas izrāviens» – prizmu, piedāvājot mērķtiecīgus nodokļu instrumentus Latvijas uzņēmēju konkurētspējai tirgos.

Uzņēmēju pārstāvji uzsver, ka, diferencējot neapliekamo minimumu, ieguvēji būs «aplokšņu» algu maksātāji un saņēmēji, nevis tie komersanti, kas godprātīgi maksā visus darbaspēka nodokļus. Tāpat, progresīvā neapliekamā minimuma ieviešana neveicinātu reemigrācijas politikas īstenošanu, jo kopējais darbaspēka nodokļu slogs ‘vidējā’ lieluma algu saņēmējiem paliks faktiski nemainīgs.

Vienlaikus LDDK un LTRK vadītāji piekrīt, ka sociālās vienlīdzības veicināšanai nepieciešams līdz ar IIN likmes samazināšanu plānotajā apjomā paaugstināt atvieglojumus par apgādībā esošām personām.

«Neskatoties uz pēdējā laikā izskanējušiem politiķu izteikumiem, ka darbaspēka nodokļi varētu netikt mazināti paredzētajā kārtībā, mēs pastāvam uz to, ka tautsaimniecības attīstības, darbaspēka neto atalgojuma pieauguma un ēnu ekonomikas mazināšanas vārdā ir jāīsteno iepriekš solītā un 2012.gadā likumā iekļautā apņemšanās mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi. Darbaspēka nodokļu jomā šis ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, kas palīdzēs uzlabot uzņēmējdarbības vidi, tādējādi dodot iespēju radīt jaunas darbavietas un palielināt neto atalgojumu, mazinot bezdarbu valstī,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

«Nodokļu politikas prognozējamība ir viens no uzņēmējdarbībības attīstības un investīciju piesaistes stūrakmeņiem. Ja valdība atsakās no likumā nostiprinātas darbaspēka nodokļu samazināšanas, priekšplānā izvirzot citu gadiem ilgušu problēmu risināšanu – to var salīdzināt ar rokas bremzes noraušanu valsts tautsaimniecībai! Uzņēmēji plāno investīcijas attīstībā vairākus gadus uz priekšu, un nodokļu politikas neprognozējamība var būtiski ietekmēt ieguldījumus Latvijas uzņēmumu produktivitātē,» turpina LTRK prezidents Gundars Strautmanis.