28. februāris,
Vārda dienas: Justs, Skaidrīte
Sākuma lapa » Sabiedrība » Zīle: Nerezidentu nauda rada ģeopolitisko risku arī pēc iestāšanās eirozonā
Zīle: Nerezidentu nauda rada ģeopolitisko risku arī pēc iestāšanās eirozonā
Autors: Apollo.lv / 3. jūlijs 2013, 17:24
Iestāšanās eirozonā ir būtisks solis uz finanšu stabilitātes nostiprināšanu Latvijā, it īpaši, ja notiek plānotā virzība uz pilnvērtīgu banku savienību ar vienota eirozonas banku problēmu risināšanas mehānisma un kopēja depozītu garantiju fonda izveidi, šodien pēc Eiropas Parlamenta (EP) balsojuma par rezolūciju, kurā tiek atbalstīta Latvijas uzņemšana eirozonā, atzina EP deputāts Roberts Zīle.



Kā informē viņa pārstāvis Rolands Pētersons, vienlaikus Zīle uzsvēra, ka iestāšanās eirozonā pati par sevi nelikvidē ģeopolitiskos riskus, ko Latvijai rada pārlieku liela trešo valstu investīciju pieplūde Latvijā, it īpaši, ja šīs investīcijas nāk pieprasījuma noguldījumu veidā, kurus var ātri izņemt, radot ievērojamu finanšu satricinājumu, vai arī ir saistītas ar naudas atmazgāšanas operācijām.

«Es varu tikai izteikt nožēlu, ka šī jautājuma nopietnību acīmredzot līdz galam neizprot arī latviešu deputāti Eiropas Parlamentā,» sacījis Zīle.

Viņš piebilst: «Lai gan apspriežot ziņojumu [par Latvijas uzņemšanu eirozonā] iepriekš starp politiskajām grupām tika panākta vienošanās par manis pārstāvētās ECR grupas priekšlikumu norādīt uz nerezidentu noguldījumu riska ģeopolitisko, ne tikai finanšu dimensiju, šis labojums gala balsojumā tika noraidīts, pret balsojot arī citiem latviešu deputātiem».

Zīle arī atzina, ka lielais nerezidentu noguldījumu īpatsvars, 80-90% no kuriem nāk no NVS valstīm, Latvijai rada būtisku risku pamatā divos veidos. Pirmkārt, ātri izņemamie pieprasījuma noguldījumi, kas kopumā veido ap 85% no šīs naudas, rada finanšu šoka risku bankām, kurās tie glabājas, un, saistībā ar obligāto depozītu garantēšanu, var radīt problēmas arī valsts budžetam. Otrkārt, bažas rada iespējamā trešo valstu naudas atmazgāšana caur t.s. «čaulu bankām», uz ko Latvijai norāda arī starptautiskie eksperti.

«Taču manis pieminētajam ģeopolitiskajam riskam ir arī plašāka dimensija», norāda Zīle, piebilstot: «Ienākošo investīciju ziņā ES ekonomisko sarežģījumu dēļ Latvijā šobrīd notiek ievērojama pārbīde no Rietumiem uz Austrumiem. NVS izcelsmes investīcijas šobrīd ieplūst daudzās nozarēs - nekustamajā īpašumā, pārtikas rūpniecībā, mašīnbūvē, faktiski visā nozaru spektrā. Pats par sevi tas nav slikti, taču, nākotnē, kad Rietumu investoriem atjaunosies vēlme ieguldīt, izrādīsies, ka vietu Latvijā jau ir aizņēmis NVS bizness. Šī situācija Latvijai ir būtisks izaicinājums, ņemot vērā, ka ekonomiskajai ietekmei vienmēr nāk līdzi arī politiskā ietekme».




Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: Eiropas Parlaments, Eirozona, Latvija eirozonā, Latvijas iestāšanās eirozonā, Roberts Zīle

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats