Uzņēmējs ir pārliecināts, ka «krievi ar uzturēšanās atļaujām ir izglābuši daļu Latvijas», minot šīs programmas ietvaros veiktās Krievijas pilsoņu investīcijas pusmiljarda eiro apmērā.

«Uzskatu, ka uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstniekiem, kuri iegādājas nekustamo īpašumu vai investē līdzekļus uzņēmumu pamatkapitālā, nav devusi lielu ieguldījumu Latvijas ekonomikai, bet gan ļāvusi ieplūst Latvijā vāji kontrolētam finanšu līdzekļu apjomam,» pārliecināta Vaidere.

«Līdz 2012. gada janvārim kopumā nerezidenti ir investējuši 318 miljonus latu, absolūti lielāko daļu (253 miljoni latu) ieguldot nekustamo īpašumu iegādē. Tādējādi nenoliedzami ir sniegts atbalsts nekustamā īpašuma nozarei, bet radītais darbavietu apjoms – ja vispār konstatējams - ir ļoti niecīgs. Tas liek apšaubīt arī uzņēmēja pausto atziņu, ka «katra uzturēšanās atļauja ļāvusi Latvijā palikt pieciem desmit cilvēkiem»,» tā deputāte.

Šī programma ir ļāvusi ārvalstniekiem iegādāties nekustamos īpašumus par salīdzinoši lētām cenām. Rīgā un Jūrmalā tieši ārvalstnieku interese pēc nekustamā īpašuma ir radījusi citādi nepamatotu cenu kāpumu. Tas liedz iegādāties īpašumus Latvijas iedzīvotājiem, kuriem, palēnām uzlabojoties ienākumu situācijai, sāk rasties interese par nekustamā īpašuma iegādi, uzskata deputāte.

«Programma, kas piešķir uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, var kļūt par Latvijas ekonomikas balstu tikai tad, ja to nopietni pārveidos. Ieguldījuma slieksnim jābūt augstākam, tas lietišķi jāizvērtē, raugoties no potenciāli iegūstamā labuma perspektīvas. Galvenā vērība jāpievērš tieši tādām investīcijām, kuras veiktas ražojošajā sfērā vai uzņēmējdarbībā ar mērķi radīt jaunas darbavietas,» norāda Vaidere, uzsverot, ka uzturēšanās atļauju programmā 2012.gadā tikai nepilni trīs procenti investēti uzņēmumu pamatkapitālā.

«Jaunas darbavietas spēj noturēt cilvēkus Latvijā, bet jauna māja nerezidentam – ne,» rezumē Vaidere.