Tāpat daļā pašvaldību ar vēlēšanu iznākumu var būt apmierinātas reģionālās partijas, toties valstī pie varas esošajām – Vienotībai un Reformu partijai (izņemot Riebiņus) – ietekme pašvaldībās šajā pusē ir gaužām minimāla. Nedaudz labāks rezultāts šajā ziņā ir Saskaņas centram (SC), kuru pārstāvošie deputāti vairākos novados ir iekļāvušies valdošajās koalīcijās, dažviet viņiem bija arī būtiska loma «svaru kausu nosvēršanā uz vienu vai otru pusi».

ZSS var arī ar optimismu skatīties nākamo Saeimas vēlēšanu virzienā. Ja netiks pazaudēta nupat vēlēšanās saņemtā iedzīvotāju uzticība, ja vēl tiks panākta konstruktīva sadarbība ar pamatnostādnēs tuvajām reģionālajām partijām, palielināta ietekme Daugavpilī un Rēzeknē, tad ZZS ir visas iespējas Latgalē noturēties.

Trīs jauni mēri

Lielākajā daļā Dienvidlatgales novadu līdzšinējie pašvaldību vadītāji saglabāja savus amatus, interesanti, ka pārmaiņas vairāk ir skārušas mazākos novadus.

Jauna pašvaldības vadītāja – līdzšinējā domes priekšsēdētāja vietniece Sandra Viškure (ZZS) – turpmāk būs Dagdas novadā. Vēlēšanās gan ZZS, gan līdzšinējā domes priekšsēdētāja Viktora Stikuta Latgales partijas saraksts ieguva pa piecām deputātu vietām. SC pārstāvis Raitis Azins ievēlēts par domes priekšsēdētājas vietnieku. Aglonas novads izcēlās ar to, ka vēlēšanās deputātu vietas ieguva septiņi no astoņiem startējušajiem sarakstiem, turklāt tikai viens Novads – mūsu mājas – mūsu atbildība ieguva trīs mandātus. Tieši šā saraksta pārstāvji tika ievēlēti jaunās domes vadībā, 19. jūnijā jaunā sasaukuma pirmajā sēdē par Aglonas novada domes priekšsēdētāju kļuva Helēna Streiķe.

Pārējie saglabāja amatus

Krāslavā ZSS saraksts saņēma trīs ceturtdaļas vēlētāju balsu, 11 deputātu mandātus. Gluži tāpat Krāslavas novada jaunievēlētās domes pirmajā sēdē pārsteigumu nebija un deputāti pauda pilnīgu uzticību līdzšinējai domes vadībai. Par domes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Gunārs Upenieks. Līdzīga situācija bija Līvānu novadā, kur vēlētāji atzinīgi novērtēja līdzšinējās domes un tās vadības veikumu, jo vēlēšanās priekšsēdētāja Andra Vaivoda pārstāvētā ZZS tāpat ieguva 11 mandātu no 15. Līdz ar to pārsteigumi izpalika arī pirmajā jaunās domes sēdē 17. jūnijā. A. Vaivods bija vienīgā kandidatūra Līvānu novada domes priekšsēdētāja amatam, un par viņu balsoja 12 deputātu. Pret bija divi SC pārstāvji, kā arī no Reformu partijas ievēlētais Normunds Liepnieks.

Riebiņu novads bija viens no retajiem, kur ar labiem panākumiem startēja Reformu partija, iegūstot piecas deputātu vietas, savukārt ZZS saņēma četrus mandātus. Abas šīs partijas veido valdošo koalīciju domē, bet personālijas vadībā palikušas nemainīgas – Riebiņu novada domi arī turpmāk vadīs līdzšinējais priekšsēdētājs Ilmārs Meluškāns (ZZS) un vietnieks Pēteris Rožinskis (Reformu partija). Opozīcijā pret viņiem palika četri Latgales partijas deputāti, kā arī pa vienam pārstāvim no SC un Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas.

Preiļu novadā lielāko vēlētāju atbalstu – sešus mandātus – saņēma Latgales partijas, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Centriskās partijas Latvijas Zemnieku savienība apvienotais saraksts. Saraksta līderis, līdzšinējais domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs pirmajā jaunās domes sēdē saņēma vēl arī Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, SC un Mūsu partijas deputātu atbalstu.

Ilūkstes novadā pārliecinošu uzvaru vēlēšanās, saņemot deviņus mandātus, guva Latvijas Zemnieku savienības, kas Ilūkstē startēja atsevišķi bez zaļajiem, saraksts. Tā līderis, līdzšinējais domes priekšsēdētājs Stefans Rāzna ar 12 deputātu atbalstu atkal tika ievēlēts šajā amatā.

Pārsteigumu nebija lielākajā Dienvidlatgales lauku pašvaldībā – Daugavpils novadā. 1. jūnijā vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja Daugavpils novada partijas (DNP) saraksts ar pašvaldības vadītāju Janīnu Jalinsku un priekšsēdētājas vietnieku Arvīdu Kucinu priekšgalā.