16. janvāris, Sestdiena
Vārda dienas: Lida, Lidija
Sākuma lapa » Sabiedrība » Kontrolēs visu ārzemēs strādājošo ienākumus
Kontrolēs visu ārzemēs strādājošo ienākumus
Autors: Antra Gabre / NRA.lv / 18. jūnijs 2013, 12:31
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) netiek apkopota informācija par tiem Latvijas valstspiederīgajiem, kuri atsakās no Latvijas rezidenta statusa un līdz ar to nemaksā nodokļus no ārzemēs gūtajiem ienākumiem.



Toties ir zināms, cik daudzi ārzemēs strādājošie un rezidenta statusu saglabājušie Latvijas iedzīvotāji ir palikuši parādā valstij nodokļa starpību. Bet jau no 2015. gada visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis savā starpā apmainīsies ar informāciju arī par nerezidentu gūtajiem ienākumiem.

Nerezidenta statusu iegūt ir izdevīgi, pretējā gadījumā nodokļi jāmaksā gan valstī, kurā no Latvijas peļņā aizbraukušais strādā, gan nodokļa starpību iekasēs arī Latvijā. Ja ārpus Latvijas uzturas un piepelnās uz neilgu laiku, tad uz nerezidenta statusu pretendēt nav iespēju. Citos gadījumos jau Iedzīvotāju reģistra likums pieprasa sniegt informāciju, bet joprojām valstij nav pietiekami ticamu datu par ārvalstīs dzīvojošiem un strādājošiem tās iedzīvotājiem un pilsoņiem. Iestādes, kuras nodarbojas ar parādnieku meklēšanu, nodokļu piedzīšanu vai tamlīdzīgām darbībām, atzīst, ka nav simtprocentīgu iespēju atrast kādu, kurš apzināti un jo īpaši lielās pilsētās izvairās no savas bijušās un pašreizējās mītnes valsts oficiālajām iestādēm. Iepriekš minētais likums nosaka, ka nepieciešams vismaz pusgadu jeb vairāk nekā 183 dienas uzturēties citā valstī, lai par savu dzīvesvietas adresi paziņotu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei. Ja vismaz tikpat ilgu laiku ārzemēs strādā un maksā tur nodokļus, tad jāinformē arī VID un var prasīt mainīt nodokļu maksātāja statusu. Tad VID izvērtēs, vai tiešām šis cilvēks ir nodokļu maksātājs citā valstī. «Tomēr dzīvesvietas adreses esamība ārvalstīs neliecina par personas pastāvīgo dzīvesvietu un nav vienīgais kritērijs, pēc kura VID var noteikt, vai cilvēks tur dzīvo regulāri,» norāda dienestā.

VID jāiesniedz iesniegums par rezidenta statusa maiņu un mītnes valsts nodokļu administrācijas izsniegta rezidences apliecība vai cits dokuments, kas apliecina, ka nodokļi tiek maksāti. Pēc šo dokumentu izskatīšanas VID izvērtēs, ar kādu datumu cilvēku uzskatīt par nerezidentu – vai nu ar to datumu, kad nodokļu maksātāja statuss iegūts citā valstī, vai arī tad, kad Latvijas iestādē saņemts iesniegums par rezidenta statusa maiņu.

VID informācija par 2007.–2011. gadu liecina, ka Latvijas iedzīvotāji no ārzemēs gūtajiem ienākumiem ik gadu valstij samaksā vismaz vienu miljonu latu, bet Latvijas Republikai ir bijuši arī auglīgāki gadi, kad iemaksājamā nodokļa starpība bijusi kopumā pat vairāk nekā četri miljoni latu. Pašlaik 302 Latvijas rezidenti valsts budžetam nav nomaksājuši kopumā 314 125,38 latus. Kā norādīts VID sniegtajā atbildē Neatkarīgajai, dienesta rīcībā nav apkopotas informācijas par piemērotajām soda sankcijām tieši Latvijas rezidentiem, kuri palikuši parādā valstij.

Tāpat arī nodokļu informācijas sistēmā netiek uzskaitīta informācija par fizisko personu rezidences valsts maiņu, kā arī atteikumi nerezidenta statusa piešķiršanai. VID vienīgi informē, ka gadījumos, kad dienests no iesniegtajiem dokumentiem neiegūst informāciju, ka cilvēks varētu atbilst nerezidenta statusam, viņam par to paziņo rakstiski un vienlaikus norāda, kādi dokumenti vēl nepieciešami.

Tātad pašlaik VID saņem informāciju par Latvijas rezidentu gūtajiem ienākumiem ārvalstīs, bet, sākot ar 2015. gadu, ES teritorijā informācijas apmaiņa par nerezidentu gūtajiem ienākumiem būs obligāta. Tomēr jau tagad ir gadījumi, kad informācija jāsniedz arī nerezidentiem. Gada ienākumu deklarācijas VID jāiesniedz tiem nerezidentiem, kuri ārzemēs veikuši saimniecisko darbību, piemēram, izīrējuši īpašumu, ir īpašnieki individuālajam uzņēmumam vai guvuši ienākumus no profesionālās darbības. Deklarācijas jāiesniedz arī tad, ja darba devējs ir ārvalstīs, bet algota darba ienākumi ir Latvijā, kā arī tad, ja nerezidents saņēmis ieguvumu no kapitāla pieauguma (ja vien nodoklis nav ieturēts jau izmaksas brīdī). Piemēram, par 2011. gadā gūtajiem nerezidentu ienākumiem VID saņēmis informāciju no 11 ES dalībvalstīm, par uzkrājumu ienākumiem – no 25 dalībvalstīm. Savukārt informācija par Latvijas rezidentu ienākumiem trešajās valstīs 2011. gadā saņemta no septiņām valstīm.

***

UZZIŅAI

Informācija par fizisko personu (rezidentu) ārvalstīs gūtajiem ienākumiem

Gads Ārvalstīs samaksātais nodoklis, Ls Starpība, kas jāiemaksā LR, Ls Deklarāciju skaits

2007 2 767 494,64 1 416 360,03 947

2008 2 175 672,74 1 510 466,49 1228

2009 3 225 944,43 4 300 060,72 9682

2010 2 832 608,82 1 401 438,65 2377

2011 3 195 346,83 801 453,62 4296

Līdz 2010. gadam iekļauti arī jūrnieku gūtie ienākumi

Jūrnieku maksājamais nodoklis

Gads Nodoklis, Ls Deklarāciju skaits

2010 4 555 404,03 7850

2011 850 220,49 4220

Avots: VID



Diskusija par rakstu (0)

Atslēgvārdi: ārvalstīs strādājošie, nodarbinātība, strādāt ārzemēs, strādnieki, Valsts ieņēmumu dienests, VID

Saistītie raksti

Komentē šo rakstu
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tavs komentārs:

 Rādīt aizvērtās ziņas
 Rādīt visu saturu
 Krāsaini attēli
 Rādīt reklāmu
Manu ziņu portfelis
Neesi pievienojis savas ziņas.
TOP3 ziņas
Vairāk

Ekonomika.lv ziņas
Jaunākie komentāri
Reklāma
Mediju apskats