Premjera partija nav varējusi eksprezidentam Valdim Zatleram piedot nedz iepriekšējā parlamenta atlaišanu, nedz lēmumu noraidīt Vienotības uzaicinājumu piebiedroties, tā vietā veidojot pašam savu politisko spēku. Abu partiju savstarpējo nepatiku vairojusi arī konkurence par vēlētājiem. Solot cīņu ar oligarhiem un vērienīgas reformas, Zatlera Reformu partija ārkārtas vēlēšanās Vienotībai atņēma lielu daļu atbalstītāju. Turpmāko divu gadu norises abu partiju starpā līdzinājušās meksikāņu seriālam. Tiesa, cīņa, kam Vienotība bija augstu atrotījusi piedurknes, šobrīd ir beigusies, pat tā īsti nesākoties, jo RP gan pati, gan ar labvēļu palīdzību ir neatgriezeniski zaudējusi vēlētāju simpātijas. Aizkulisēs tiek baumots, ka Vienotības un RP šābrīža pamiers skaidrojams arī ar to, ka grupa RP līderu ir izlēmusi piebiedroties Vienotībai un šis solis tikšot sperts jau nākamajā mēnesī, pēc RP kongresa.

Tiesa, pat daļēja RP un Vienotības apvienošanās diez vai viesīs mieru labējo partiju flangā. Nacionālās apvienības (NA) teicamais starts pašvaldību vēlēšanās iezīmējis jaunu apdraudējumu Vienotības pozīcijām, kas, visticamāk, raisīs jaunus aizkulišu cīniņus. Tāpat Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK ir senas domstarpības gan ar RP, gan Vienotību.

Aicina apvienot spēkus

No labējo partiju plūkšanās vislielākais ieguvējs ir bijis SC, kam konsekventi pieaug atbalstītāju skaits. Arī pašvaldību vēlēšanas ir apliecinājušas, ka SC pozīcijas kļūst arvien pārliecinošākas un, ja labējās partijas nesāks apvienoties, pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām SC vairs nebūs atstumjams no valdības. Apzinoties labējo partiju politisko virtuvi, pie politiķu saprāta ir apelējis arī Valsts prezidents, uzsverot – būtiskākais faktors, kas noteica vēlēšanu rezultātus Rīgā, bija ne tik daudz SC programma, cik labējo partiju sadrumstalotība. Tā esot nopietna viela pārdomām pirms nākamā gada Saeimas vēlēšanām.

Tiesa, pagaidām labējais flangs saliedēšanās vietā meklēs vainīgos. V. Zatlers ir paziņojis – pašvaldību vēlēšanu rezultāti lielajās pilsētās liecina, ka Vienotībai ir ieslēgusies sarkanā brīdinājuma lampiņa. Arī sarunā ar Neatkarīgo V. Zatlers pauda, ka, viņaprāt, Vienotība ir iekšēji sadrumstalota, bet tās pirmās personas greizsirdīgi iznīcina potenciālos līderus. «Sandra Kalniete ir Briselē, Ģirts Valdis Kristovskis ir aizgājis no politikas, drīz tāds pats liktenis piemeklēs arī Sarmīti Ēlerti. Vienotībā nav jaunās politiķu paaudzes, un tas mazina vēlētāju atbalstu. Skaidrs, ka nākamajā Saeimā būs pārstāvēts gan Saskaņas centrs, gan Nacionālā apvienība, bet to, kas notiks politiskā spektra vidusdaļā, ir grūti prognozēt,» pauda V. Zatlers. Tikmēr NA līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo bija nepārprotams: «Ja labējais spārns beidzot nesāks apvienoties, nākamās Saeimas vēlēšanas Latvijai būs liktenīgas. Tas ir ļoti nopietns brīdinājums, jo uz kārts tiks likts nacionālas valsts gods.»

Maksimums sasniegts

Tiesa, Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis ir pārliecināts, ka SC jau ir sasniedzis savu maksimālo izaugsmi. «Šābrīža 31 deputāts Saeimā – plus mīnus dažas vietas – ir Saskaņas centra maksimums. Labējo un kreiso vēlētāju proporcija valstī ir nemainīga, un arī nākamajās vēlēšanās nekas kardināli nevar mainīties,» pauda politiķis. Savukārt V. Zatlers atgādina: «Mēs jau 2011. gadā mudinājām labējo flangu domāt par situāciju ar Saskaņas centru, aicinot viņus valdībā. Toreiz šī virzība tika ignorēta. Tomēr vēsture diemžēl liecina: tiem, kuri negrib dalīties varā, šī vara tiek atņemta.» Tiesa, arī V. Zatlers piekrīt, ka SC potenciāls iekarot vēl lielāku vēlētāju atbalstu ir maz ticams. «Saskaņas centrs gadiem sēž opozīcijā un ļoti labi tur jūtas. Viņi neraujas pie varas, jo opozīcijai ne par ko nav jāatbild un nav jāuzņemas atbildība. Tomēr vēlētājs kādreiz beidzot pajautās, kādēļ kreisie netiecas pēc varas, un viņiem nebūs ko atbildēt,» pauda V. Zatlers.