Biedrība Par latu, pret eiro vakar sākusi parakstu vākšanu, lai rīkotu tautas nobalsošanu lata saglabāšanai. Biedrības līderis Jānis Sils ir pārliecināts, ka organizācijai izdosies triecientempā savākt 30 tūkstošus notariāli apstiprinātu parakstu, lai raidītu Eiropai signālu, ka Latvijā ir aizsākusies tautas kustība pret eiro ieviešanu.

Biedrība Par latu, pret eiro bija vērsusies Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ar vairākām iniciatīvām, kas tieši un netieši skāra eiro ieviešanas jautājumu un tautas tiesības paust savu viedokli par šo procesu. No visām ierosmēm CVK par leģitīmu atzinusi vēlmi definēt tautas tiesībām lemt par būtiskām izmaiņām, kas skar Latvijas dalību ES, tostarp jautājumu par valūtas maiņu.

Biedrībai īsā laikā jāsavāc 30 tūkstoši parakstu, lai pēc tam centralizētu parakstu vākšanu varētu organizēt CVK. Apzinoties to, cik maz laika atlicis, eiroskeptiķi apvienojuši spēkus. Iesaistīšanos kampaņā apliecinājušas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, Vides aizsardzības klubs, Kreisie patrioti, Lauku atbalsta asociācija, Tēvijas sargi, Latvijas Pensionāru federācija u. c. Biedrība Par latu, pret eiro plāno rīkot arī izbraukuma parakstu vākšanas akcijas.

Savukārt biedrība Antiglobālisti norāda, ka pēdējā iespēja, kā juridiski apturēt eiro ieviešanu, būtu vēršanās Satversmes tiesā, un tas tiekot reāli apsvērts. Tāpat biedrība apņēmusies rīkot protesta mītiņu.

Tikmēr Saeimas Mandātu un ētikas komisijas deputāti vakar vairākas stundas diskutēja par kolektīvo iesniegumu, kas paredz atlikt eiro ieviešanu līdz laikam, kad tā būs tautas atbalstīta un ekonomiski pamatota. Uzklausot visu pušu argumentus, deputāti vēl nepieņēma lēmumu. Kā zināms, portāls manabalss.lv ir savācis vairāk nekā 10 tūkstošus parakstu par lata saglabāšanu, kas tika iesniegti parlamentam. Iesniegumā kā vēlamā iniciatīva ir norādīta referenduma rīkošana. Iesniedzēji arī uzskata, ka valsts joprojām nav veikusi kvalitatīvu ekonomisko izvērtējumu par eiro ieviešanas sekām. Tāpat tiek norādīts uz zemo sabiedrības atbalstu eiro. Kā zināms, šobrīd eiro ieviešanu joprojām atbalsta tikai 38% Latvijas iedzīvotāju.

Jāpiebilst, ka Dānijas Eiropas lietu ministrs Nikolajs Vammens publiski ir atzinis, ka atšķirībā no Latvijas valdības, kas nevēlas rīkot referendumu par eiro ieviešanu, nekas tāds Dānijā nebūtu bijis iespējams. Kā zināms, 2000. gadā 53,1% dāņu nobalsoja pret iekļaušanos eirozonā. Arī Zviedrijas atbalsts vienotajai ES valūtai šobrīd ir nokritis līdz rekordzemam līmenim, un eiro ieviešanu pozitīvi vērtē tikai 9% zviedru. 2003. gadā Zviedrijā notika konsultatīvs referendums, kurā iedzīvotāji nobalsoja pret (56,1%) pievienošanos eirozonai. Arī Čehijas un Polijas valdības ir apliecinājušas, ka neizlems būtisko jautājumu bez tautas piekrišanas un ir gatavas rīkot referendumu. Tikmēr Lietuva, kas grasās ieviest eiro 2015. gadā, uzskata, ka tautas nobalsošana nebūtu jārīko, lai gan pret vienoto valūtu iestājas aptuveni 57% kaimiņvalsts iedzīvotāju.