Tādējādi šoreiz tiesa pat atkāpās no iepriekš pasludinātā lēmuma par to, ka apsūdzētie un viņu aizstāvji tiesā lieciniekus drīkstēs pratināt tikai tikpat ilgi, cik prokurori. Liecinieka pratināšana tika pārtraukta tieši pēdējā tiesas sēdē pirms pašvaldību vēlēšanām, kas radīja iespaidu, ka J. Blažēvičs savu lomu priekšvēlēšanu kampaņā bija izpildījis.

Bailes no patiesības?

Prokurori kļuva tramīgi, kolīdz liecinieka pratināšanu uzsāka Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Ik pa brīdim viņi tiesai norādīja, ka A. Lemberga uzdotie jautājumi neattiecoties uz krimināllietu un tie atkārtojoties. Pēc prokuroru domām, uz lietu neattiecas, piemēram, jautājumi par kompānijām, kuras minētas apsūdzībā. Kad prokurori trešo reizi lūdza tiesu pārtraukt pratināšanu, tiesa pēc piecu minūšu apspriešanās paziņoja, ka tā piekrīt prokuroru viedoklim un lūgumu pārtraukt liecinieka pratināšanu apmierina. Tādējādi A. Lembergam kārtējo reizi tika liegta iespēja pilnībā nopratināt liecinieku un realizēt likumā noteiktās tiesības uz aizstāvību. Savukārt A. Lemberga advokāts Raimonds Krastiņš nepaspēja lieciniekam uzdot nevienu jautājumu.

Pārskatot astoņās J. Blažēviča pratināšanas dienās tiesas zālē runāto, jāsecina, ka patiesais pratināšanas apraušanas iemels varētu būt nevis jautājumu attiecināmība, bet gan liecinieka sniegtās atbildes, kurās sāka iezīmēties pretrunas ar apsūdzības apgalvojumiem.

Piemēram, no liecinieka atbildēm atklājās, ka sēdes Ventspilī, kuras no apsūdzības, tā dēvēto cietušo un dažu liecinieku puses tiek pasniegtas kā neformāli saieti, kuros A. Lembergs visiem diktējis savu gribu, bijušas Ventspils Biznesa attīstības asociācijas regulāras sanāksmes, kurās Ventspils uzņēmumu vadītāji un pilsētas varas pārstāvji sprieduši par ostas un pilsētas teritorijā strādājošo uzņēmumu attīstību, pilsētas un ostas infrastruktūras uzlabošanas iespējām. J. Blaževičs tā arī neapstiprināja apsūdzības vadošo tēzi par kukuļu izspiešanu no Ventspils tranzītbiznesa uzņēmējiem Valentīna Kokaļa un Vladimira Krastiņa, kā arī A. Lemberga draudiem koncerna SWH bosam Aināram Gulbim. Liecinieks par tādām lietām ne no viena nekad neko neesot dzirdējis.

Dubultie standarti

Pratināšanas laikā J. Blažēvičs uz prokuroru jautājumiem atbildēja iespējami iztapīgi un izsmeļoši, turpretī atbildēs uz apsūdzēto jautājumiem dominēja atbildes «neatceros», «izmantošu tiesības neliecināt pret sevi».

Par tiesībām neliecināt pret sevi J. Blažēvičs pilnībā piemirsa, kad prokurore Ilga Paegle viņu izvaicāja par viņa advokātu Jāni Zelmeni. Liecinieks stāstīja, kādās sēdēs advokāts piedalījies un kādus dokumentus prezentējis, kādas sarežģītas ārvalstu uzņēmumu struktūras zīmējis. No J. Blažēviča stāstītā par advokātiem J. Zelmeni un Vitu Liberti radās iespaids, ka J. Zelmenis un V. Liberte uzņēmējam prezentējuši elastīgas uzņēmumu struktūras un finanšu plūsmu shēmas, taču lieciniekam acīmredzami trūcis pietiekamu zināšanu finansēs un nodokļu likumdošanas jomā, lai tās saprastu: «Zelmenis prezentēja diezgan sarežģītu struktūru. Tur bija kreisajā pusē, jā, tā, kaut kur divas no divām struktūrām, no divām kolonnām sastāvēja šī prezentācija. Bet bija minēta kāda kompānija, bet es nevaru pat pateikt pašlaik.»

Turpretī, kad A. Lembergs lieciniekam pavaicāja par kādu citu advokātu, J. Blažēvičs uzreiz atminējās par tiesībām neliecināt.

Varenais Gulbis

J. Blažēvičs tika pietiekami daudz klaušināts par A. Gulbi. Pēc viņa teiktā, deviņdesmito gadu sākumā un vidū A. Gulbis bijis vareni ietekmīgs uzņēmējs: «Aināru Gulbi īpaši es zināju kā SoftWareHouse Rīga – bija tāds liels, slavens uzņēmums. Viņiem piederēja vairāki īpašumi Rīgā, Ventspilī – tā es sapratu no tām sarunām. Un, un tad mēs iepazināmies, un viņi mani uzaicināja uz Jūrmalu. Es neatceros vairs to adresi, kurā atradās SoftWareHouse ofiss, bet uzaicināja. Mēs pārrunājām naftas, naftas biznesa lietas ar šiem diviem kungiem. Tur bija gan smaga apsardze, visi ar automātiem stāvēja apkārt šai mājai, bet nu bailes jau bija.»

Meroni paslēpes

To, ka patieso notikumu virknējums nebūt nav tāds, kā izklāstīts apsūdzībā, norāda, piemēram, J. Blažēviča teiktais par viņa attiecībām ar Šveices advokātu Rudolfu Meroni, kurš bijis ne tikai A. Lemberga, bet arī paša J. Blažēviča advokāts.

J. Blažēvičs ar viņu tiekoties regulāri, un pēdējā tikšanās notikusi pirms trim mēnešiem. Atbilstīgi J. Blažēviča liecībām, R. Meroni ir tāds advokāts, no kura nav iespējams iegūt nekādu skaidrību par savām īpašumtiesībām. Piemēram, reiz J. Blažēvičam ļoti gribējies uzzināt, cik daudz daļu vai tiesību uz patieso labumu viņam pieder kompānijā Ost Trading & Finances. «Es vairākas reizes biju pie Rudolfa Meroni gan kopā ar Viktoru Tihonovu (zvērināts advokāts), gan viens pats. Ar nolīgto advokātu mēs centāmies noskaidrot, kas man pieder vai nepieder šajās kompānijās, bet diemžēl no tā skaidrojuma nekas skaidrs nepalika ne Viktoram Tihonovam, ne man,» sūrojās liecinieks. Problēmas lieciniekam sagādājot arī pabeigt kādu darījumu ar kompānijas Ost Service daļu pārdošanu: «Visa nauda netika saņemta, palika ļoti, ļoti liela daļa no tās naudas, kas palika. Es vēlreiz saku – šis darījums nav pabeigts, šis darījums nav pabeigts, tālāk jānoskaidro gan minēto kompāniju īpašuma tiesības, gan daudz kas cits iespējams šajā procesā. Bet pagaidām es lūdzu, es lūdzu Rudolfu Meroni, lai paātrina šī darījuma pabeigšanu, pagaidām šī lieta, nu, ja tā varētu teikt, nekustas ne no vietas, jo paskaidrojums ir viens, ka visas šīs īpašuma tiesības Rudolfam Meroni iesaldētas, iesaldētas un vairs ar šīm tiesībām nevar rīkoties neviens. Un tā man izskaidrots. Neviena rakstiska papīra gabalu es neesmu no viņa saņēmis.»

Līdzīgi kā iepriekšējo liecinieku pratināšanas reizēs, tiesa apmierināja valsts apsūdzības uzturētāju dažādus lūgumus, tostarp pievienot krimināllietai aizvien jaunus dokumentus, un konsekventi noraidīja A. Lemberga lūgumus pievienot krimināllietai pierādījumus.