Lai radītu iespēju Dziesmu un deju svētku dalībniekiem un ikvienam interesentam pilnvērtīgi piedalīties noslēguma koncerta norisē, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti otrdien, 4.jūnijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā. Likumprojekts paredz nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku noslēguma dienas noteikt par atpūtas dienu, pārceļot darba dienu uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša laikā.
Kā portāls «Apollo» uzzināja Saeimas Preses dienestā, šie likuma grozījumi paredz izņēmumu attiecībā uz 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, papildinot likumu ar pārejas noteikumiem, lai jau šogad darba dienu pēc Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta – 8.jūliju – noteiktu par atpūtas dienu un, ņemot vērā šī gada jūlija kultūras, atpūtas un sporta pasākumu intensitāti, to pārceltu uz 23.novembri.
Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki, kuros šogad paredzēti vairāk nekā 40 tūkstoši dalībnieku, tradicionāli noslēdzas ar plašu svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanos, kas ilgst līdz rītam. Ņemot vērā, ka svētku dalībnieki ir no visas Latvijas un daļai dalībnieku mājupceļā jāpavada vairākas stundas, tie izmanto apmaksātus atvaļinājumus vai atvaļinājumus bez darba samaksas saglabāšanas. Kaut arī svētku rīkotāji aicina darba devējus būt atsaucīgiem un atbalstīt savu darbinieku dalību, pirmdienas noteikšana par atpūtas dienu būtu ievērojams atbalsts, norāda likumprojekta autori.
Tiem, kuriem darba diena pēc Dziesmu svētku noslēguma būs atvaļinājuma diena, saskaņā ar pašreiz normatīvajos aktos noteikto kārtību atvaļinājums tiks pagarināts par vienu dienu.
Likumprojektā vēl tiks precizēti pārejas noteikumi, lai saskaņotu likumprojektu ar Darba likuma normām un citiem tiesību aktiem.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūgs Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību, un 13.jūnija Saeimas sēdē to paredzēts skatīt to divos lasījumos.
Rādīt reklāmu
