Attiecībā uz otru karsto punktu – Jūrmalu – skaidrība lielāka. Tur par vēlēšanu uzvarētāju visas iespējas kļūt zaļzemniekiem, kas domi vadīja vēl pirms pāris mēnešiem. Cits jautājums, vai lielāko daļu balsu ieguvušie mācēs izveidot tādas koalīcijas, lai vēlētāju piešķirto līderu mandātu arī pilnvērtīgi izmantotu.

Stratēģiska priekšrocība

Ventspilī situācija laikam ir visvienkāršākā – tur koalīcijas veidošana jau vairākus sasaukumus pēc kārtas faktiski nav bijusi nepieciešama, jo valdošā partija Latvijai un Ventspilij arvien saņem vairāk par 50% vēlētāju balsu, un arī jaunākās sabiedriskās domas aptaujas uzrādījušas pārliecinošu atbalstu esošajai pilsētas vadībai. Tāpēc arī diži pārsteigumi te rīt nav gaidāmi. Reģionālās partijas ir tradicionāli stipras arī citās lielpilsētās – Liepājā, Valmierā. Domājams, arī Jēkabpilī tikai pērn nodibinātais vietējais politiskais spēks plūks uzvaras laurus tā vienkāršā iemesla dēļ, ka to vada esošais mērs.

Politologs Filips Rajevskis skaidro, ka pie varas ilgāku laiku esošajiem spēkiem ir stratēģiska priekšrocība – vēlētājiem nostiprinājusies pārliecība, ka tas, ko viņi sola, ir ticams un izpildāms.

Turpretim konkurentiem lielākoties nav iespējas solījumus apliecināt ar darbiem, un nereti pat trūkst priekšstata, kas būtu jāsola. Tāpēc opozīcijas priekšlikumos reizumis parādās idejas, kas sen jau atrodas apritē vai pat jau ir īstenotas.

«Vēlētājam viss ir vienkārši – ja tagad esošā kārtība viņu puslīdz apmierina, tad jau sliktāk nebūs, bet varbūt būs vēl labāk,» spriež Filips Rajevskis. Protams, atkāpi no šīs loģikas var izraisīt kādu veiksmīgu nacionālu smagsvaru parādīšanās uz lokālās politikas skatuves, kā savulaik notika ar Jelgavas mēru Andri Rāviņu. Taču šajās vēlēšanās līdzīgas atnākšanas netiek gaidītas, un tas nozīmē, ka esošajiem spēkiem un mēriem būs iespēja turpināt darbu. Arī Rēzeknē. Arī Rīgā, kur Saskaņas centra uzvaru jau pasludinājuši bukmeikeri.

Labāk bez eksperimentiem

Izvēlēties pārbaudīto par pareizāko ejamo ceļu uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks Māris Kučinskis: «Lielajās pilsētās aizritējis vēsturiski darbīgākais un ražīgākais periods. Būtu nepelnīti to nenovērtēt.» Pašvaldību vēlēšanās paveiktajiem darbiem un sarakstos iekļautajām personībām tradicionāli ir lielāka nozīme nekā Saeimas vēlēšanās, kur zem partijas lietussarga var šļūkt cauri ar vispārīgu populismu. Vēl jāatceras, ka jaunpienācējiem pirmais sasaukums paiet, mācoties strādāt. Un Māris Kučinskis iesaka stingri vien izvērtēt, vai pilsētām ir tik daudz brīva laika, lai tērētu to priekšstāvju apmācīšanai.

Ko līdzīgu LNT raidījumā sacīja Valsts prezidents Andris Bērziņš. Arī viņš aicina vēlētājus vērtēt deputātu kandidātus pēc padarītā, nevis gaišām domām priekšvēlēšanu programmā.

Jūrmala un Daugavpils ir atšķirīgi stāsti. Pierīgas kūrortpilsētas iedzīvotāju intereses ir tikpat sadrumstalotas kā partijas. Vieni vēlētāji ir Kauguros, otri Jomas ielā, vēl trešie ir turīgi privātīpašnieki. Partijas, par viņu balsīm cīnoties, iegulda pārdabiski lielas pūles, un Filips Rajevskis retoriski vaicā – diez kādā veidā tās grasās atgūt savus ieguldījumus.

Par ticamāko sacensības uzvarētāju Jūrmalā tomēr tiek uzskatīts eksmērs Gatis Truksnis. Viņa vietā tikai nesen nācis Vienotības pārstāvis Juris Visockis, un maz ticams, ka šis balamute izpelnīsies nozīmīgas publikas daļas simpātijas.

Vēlētāji taisīs rekordu

Tikmēr attiecībā uz Daugavpili jebkādas prognozes par uzvarētāju izteikt ir teju neiespējami. Vietējais mācībspēks un politologs Dmitrijs Oļehnovičs smejas: «Tas būtu kā zīlēt kafijas biezumos, ja kafijas biezumu nemaz nav.» Četri pieci saraksti ar divām trim vietām katram – neko precīzāk pateikt nevarot – vēlētāji noskaņoti ļoti svārstīgi.

Pašreizējā sasaukumā bijuši daudzi skandāli – aizdomas par korupciju, apvērsumi. Nevienam tas nepatīk, un esošajiem līderiem varētu trūkt atbalsta. Vienlaikus stipri aktivizējušies jauni ambiciozi spēki, kam ir pieeja medijiem, un iedzīvotāji tiek bombardēti ar populistiskiem saukļiem visdažādākajos kanālos. Tas var nostrādāt un var arī nenostrādāt. Katrā ziņā liela ir varbūtība, ka nākamais Daugavpils sasaukums savas dienas vadīs līdzīgās mokās, kā to darījuši kolēģi pašreizējā domē Jūrmalā. Pārējās lielpilsētas var noskaņoties krietni optimistiskāk, tomēr jebkurā gadījumā to nākotne ir vēlētāju rokās – gan lielās pilsētās, gan mazos miestiņos.

Un vēlētāji šogad grasās politiķiem uzrādīt sen nebijušu aktivitāti. Jaunākajā DNB Latvijas barometra aptaujā 50% respondentu apliecinājuši, ka noteikti piedalīsies vēlēšanās, un vēl 23% – visdrīzāk piedalīsies.